Raimonds BALODIS dzimis Nītaurē, 1974.gada 9.maijā. Ģimenē ir trešais dēls. Vecāki- Imants Balodis bijis liels dziedātājs, spēlējis ballēs. Māte- Austra Ārija Balode (dzimusi Bērziņa) dziedājusi korī, spēlējusi teātri. Raimonds pabeidzis Nītaures pamatskolu un vakarskolu Zaubē. Mācījies par elektriķi un apmaiņas programmā 1999.gadā strādājis Francijā. Nītaures amatierteātra kolektīvā sāka darboties jau ar pirmo izrādi kā Jakstiņš A.Upīša „Ziņģu Ješkas uzvara”. 2008.gada decembrī, izsverot visus par un pret Raimonds dodas strādāt uz Lielbritāniju. Jau divus gadus strādā Vīverpūlē. Esot bijusi idejaorganizēt teātri tur…
(no M.Prikulessarunasar R. Baloža māti 2011.gadā)

Vija BĒRZIŅA (dz.Pīleņģe) 1955.gada 13.aprīlī Viesītē, bet augusi un bērnību pavadījusi Inciemā. Pamatskola pabeigta Mālpilī , vidusskola Siguldā. Ar māksliniecisko pašdarbību draugos bijusi jau no Mālpils laikiem- skolā dejojusi modernās untautu dejas, dziedājusi,spēlējusi teātri. 1978.gadā iestājusies Siguldas jauniešu teātra studijā, vēlāk darbojusies Siguldas tautas teātrī. Pirmā loma lugā „Akvārijs”. Aktieru aizņemtības dēļ ielecu arī vairākās citās lugās „Muzikantu kāzu valsis”, „Skopulis”, „Turaidas Roze” – stāsta Vija Bērziņa. Piedalījusies izrādē „Skroderdienas Silmačos”, kas iestudēta 2008.gadā. 2008.-2010.g. Vija darbojusiesarī Raganas kultūras nama teātra grupā , piedaloties iestudējumos „Trīnes grēki’ un „Pie dullās Paulīnes”. Par darbošanos Nītaures lauku teātrī. Darbojoties Siguldas tautas teātrī Vija ciešāk iepazināsar režisoru Arturu Bērziņu un 1984.gadāapprecējās. Atnākot uz Nītauri, pirmos gadus teātrī nedarbojās, jo bija jāaudzina divas mazas meitas Ilze un Dace, un laiku aizņēmaarī saimniecības darbi. Darboties uzsāk 2004.gadā, kad Jānis Jurkāns ir uzrakstījis „Vistas” un nītaurieši to ir pieņēmuši par gana interesantu un „pavelkamu”. (no M .Prikulessarunasar Viju Bērziņu)

Rasma LĪGUTE (dz.Gulbe) dzimusi 1936.gada 4.maijā Nītaurē, trīs bērnu ģimenē. Ir divi brāļi. Vecākiem piederēja lauku saimniecība. Tā kā tajos laikos nebija ne radio, ne televizora, tad tumšos rudens un ziemas vakaros brīvo laiku pavadījām dziedot un dzejoļus skaitot. Bērni sakāpa uz maizes krāsns. Tā bija skatuve un bija arī silti. Mamma apakšā bija kā režisors un nokomandēja, kas mums jādara. Mamma bija liela dziedātāja , spēlēja arī teātri un dejoja.Pēc Siguldas vidusskolas pabeigšanas mācības turpinātas Rīgā Latvijas Valsts universitātē (tagad LU) ķīmijas – bioloģijas fakultātē. Pēc universitātes beigšanas viens darba gads Vecpils septiņgadīgajā skolā. Tur piedalījos dramatiskajā kolektīvā. 1963.gadā atgriezos Nītaurē un strādāju Nītaures astoņgadīgajā skolā. Vēl joprojām dzīvoju Nītaurē.2005.gadā mani uzaicināja darboties Nītaures amatierteātrī. Ļoti pateicos par to Mairai (pagasta bibliotekārei), ka viņa mani uzaicināja. Šie gadi bija ļoti skaisti, kolektīvs, ļoti jauks. Darbošanās ienesa manā dzīvē saulaino dzirkstelīti pelēkā ikdienā. Paldies! (Rasma Līgute, 2011.gada augustā)

Kaspars PICKA dz.1959.gada 20.augustā Nītaurē. Mācījies Nītaures pamatskolā un Rankas meža tehnikumā. (tagad Rankas arodvidusskola). Teātra kolektīvā darbojas kopš tāatjaunošanas 1997.gadā.

Maira PRIKULE (dz.Ruska) dzimusi Allažos, vispār Siguldas slimnīcā. Tolaik mamma kā jaunais speciālists bija nosūtīta strādāt uz Allažiem. Gada vecumā pārcēlos uz mammas dzimto vietu Valkas rajona Grundzāles ciemu. Tur pabeidzu pamatskolu. Pirmās atmiņas par pašdarbību sasistas ar senu notikumu , kad biju dažus gadus veca. Toreiz pa mājās braukāja tantes (droši vien kluba vadītāja) un meklēja bērnus deju kolektīvam. Biju ļoti , ļoti bēdīga, ka vacāki nepiekrita mani vadāt uz patālo centru uz nodarbībām. Šķiet, ka jau tad savā galviņā izlēmu vēlāko pārliecību- nekad savā nākamajā dzīvē nedzīvošu tālu no centra, lai varētu tikt uz pulciņiem un pasākumiem. Pirmais nopietnais pašdarbības pulciņš –tautas koris „Avots” mācoties Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, vēlāk pirmajā darba vietā Nītaurē deju kolektīvs. Esmu izjutusi to vienreizējo kopības sajūtu, kas ir izjūtama tikai dziesmu svētkos. Pirmoreiz ar „Avotu”, kad tramvajos uz Mežaparku dziedāja praktiski visi braucēji. Pēdējo dziesmu svētku gājienā emocijas izjutu kopā ar Nītaures rokdarbniecēm. Ar pašdarbību saistīta gandrīz visa mana ģimene- abas māsas- Vingra Bērtiņa un Vineta Pētersone, tētis- Andris Ruska, un visi trīs dēli- Lauris, Oskars un Ritvars.Par darbošanos amatierteātrī. Tas bija laiks, kad varēja atgūt lauku īpašumus. To darīja arī mūsu režisora Artura Bērziņa ģimene. Viens pirmajiem soļiem Nītaurē režisoram bija pie manis uz bibliotēku, lai runātu par pašdarbības teātra atdzimšanu. Zināju, ka Nītaurē kādreiz bijis slavens teātris. Tā kā deju kolektīvā tajā laikā bija „klusums”- no Nītaures prom bija aizgājis vadītājs, visiem spēkiem ķērāmies pie amatierteātra atjaunošanas. Entuziastu grupiņa pēc ikdienas darba cenšas iejusties citu cilvēku dzīves, padarīt krāsaināku savu un skatītāju ikdienu. (Maira Prikule, 2011.gada jūnijā)

Lauris PRIKULIS dzimis 1985.gada 24.jūlijā, dziesmu svētku laikā Cēsīs . Nītaurietis, ģimenē trešais dēls. Pirmie soļi pašdarbībā Nītaures bērnudārzā, vēlāk Nītaures vidusskolā. Dejojis deju kolektīvā „Šurumburums”, piedalījies skolas dramatiskā kolektīva un Nītaures lauku teātra izrādēs. Pēc vidusskolas beigšanas mācījies Banku augstskolā, šobrīd studē RTU maģistros, dejo Aizkrauklē deju kolektīvā „Pēda”. Ir bijuši daudzi kuriozi gadījumi. Spēlējot Valdi J.Jurkāna „Vistas” Vecpiebalgā Ķeņča gadatirgū, kaimiņu pagasta amtierteātra aktieri nav gribējuši Lauri laist uz skatuvi Redzējuši, ka viens tāds ar „polšu „rokās, vaļēju bikšu priekšu, pāri plecam pārmestu žaketi no skatītāju rindām steberē uz skatuves pusi. Jāaiztur, lai neiet izjaukt izrādi…Ir gadījies, ka pudelē pēkšņi ir ieliets īstais alkohols…Priecē visur atsaucīgā publika, pat ja zālē ir tikpat skatītāju , cik uz skatuves, ka tikai atsaucīgi…Dzīvojot un strādājot Rīgā , darboties amatierteātrī iznāk tikai kā „aizvietotājam” Piemēram, šogad novada svētkos vajadzēja izlīdzēt un iemācīties lomu, aizvietot uz ārzemēm strādāt aizbraukušo Orestu ( „Vistās”). (M.Prikule, 2011.g.)

Vitauts ŠVARCS dzimis 1952.gada 31.maijā Nītaurē. Vecāki aktīvi pašdarbnieki. Tēvs liels dziedātājs, māte arī rokdarbniece. Pēc pamatskolas pabeigšanas Nītaurē, mācības turpina Smiltenē, bet pāriet uz Priekuļu tehnikumu, iegūstot elektriķa diplomu. Darba vietas Nītaurē ZET un Priekuļos Baltija MIS. Dejots deju kolektīvā Nītaurē (vad.Elfrīda Vintere), dziedāts korī (Baltijas MIS) un vīru ansamblī (Priekuļu tehnikumā). Kopš 1996.gada atkal dzīvo Nītaurē un drīz pēc amatierteātra atjaunošanas sāk tajā darboties. Darbošanās uz skatuves ir novērtēta skatēs, vairākkārt iegūstot diplomus par veiksmīgu lomas attēlojumu.(M.Prikule no sarunas ar V.Švarcu)

Ruta TETEROVSKA (dz.Grinberga) dzimusi 1943.gada 16.decembrī Balvu rajonā kuplā daudzbērnu ģimenē. Bērnība- tie ir smagie pēckara gadi, tāpēc rotaļlietu vietā ir mākoņi, čiekuri, akmeņi, viss , kas dabā sastopams. Ir nepieciešama liela iztēle, lai koka klucītis kļūtu par māju, čiekuri- par cilvēkiem, akmentiņi par mākoņiem. Bet īstie spārni iztēlei radās vērojot mākoņus. Tur bija viss-pūkaini , lieli lāči , skaistas princeses, varenas pilis. To visu uzbūra bērnības fantāzija. Vai gan tā nav teātra skola?

Pirmais dramatiskais kolektīvs- Rugāju vidusskolā, tam sekoja darbošanās pašdarbības kolektīvā Dubuļos. Tad- ilgu gadu pārtraukums, līdz Nītaurē parādās uzaicinājums pieteikties amatierteātrī. Pārņēma nopietnas šaubas- pirmkārt, vai spēšu, otrkārt, vai nav par vēlu, vai tas tomēr nav vairāk domāts jauniešiem. Tomēr vēlme darboties ņēma virsroku un vismīļākie paldies amatierteātra dibinātājiem par doto iespēju piedzīvot visu to, ko ir devis Nītaures lauku teātris. Tas bija skaists laiks. (Ruta Teterovska 2011.gada jūlijā)

Apskates objekts iekļauts TAKĀ:Nītaures teātris

Takas pieteicējs - Maira Prikule un Lauris Prikulis

Latvijas kultūrvides TAKAS kuratore Vidzemes reģionā: Gunta Romanovska