Atbildes, kuras tu meklē
Objekti apkārtnē Meklēt
Aizmirstā un neatklātā Liepāja

Liepājas Karostas ūdenstornis - vēsturiskās ziņas

Kurzemes reģions, Liepāja, Ģenerāļa Jāņa Baloža iela 29

Ūdenstornis atrodas Liepājas Karostas teritorijā, Ģenerāļa Jāna Baloža ielā 29. No 1894. līdz 20. gs. divdesmitiem gadiem tā adrese bija Бассейная шоссе, Бассейная попечечная линия, vēlāk , līdz 1936. gadam - Baložu šoseja un Baložu līnija/sakarā ar tuvumā esošo cietokšņa pasta baložu staciju/. Kopš 1936. gada – Latvijas Armijas kara ministra Ģenerāļa Jāņa Baloža iela. No 1955. gada 08. 04./Liepājas pils. IK lēmums Nr. 213/ - Jāņa Fabriciusa iela Līdz 1920. gadam tornis piederēja Krievijas Kara ministrijai. No 1925. līdz 1940. gada 21. jūlijamkā nekustamā īpašuma objekts tas piederēja Latvijas Republikas Kara ministrijai/Kara Ostas teritorija 2718,53 ha/ Ūdenstorņa celtniecības laiks nav precīzi zināms. Literatūrā sastopams celtniecības periods no 1903. līdz 1905. gadam. Vienīgaiszināmais avots ir Kronštatē iznākošās Baltijas flotes avīzes „Kotļin”1907. gada Nr. 173 1. augusta raksts „В двух словах о поръту Александра III”, kur tiek pārmests „tautas naudas izšķērdēšana, ceļot tik lielisku un dārgu ūdenstorni.” Projekta autors nav zināms, taču literatūrā sastopami: Sankt - Pēterburgas arhitekts Stefans Gaļenzovskis(1863.-pēc 1921.) un Liepājas arhitekts Pauls Berčijs(1853.-1911.)1894. gadā, sākoties Imperatora Aleksandra III Liepājas cietokšņa Jūras pilsētas celtniecībai, ūdens apgāde nebija iekļauta tās pirmā posma objektu sarakstā. Kadastra Nr. 1700 502 0102. Zemes gabala platība: 21449 m2Apbūves laukums/tornim un darbnīcai/ 537.5 m2Torņa kopējais augstums 29,7 mBūves tilpums 6973 m3Sienu biezums 100 cm pie pamatnes, 5 stāvā 38 cmKopējā platība 794.1 m2

Īpašuma sastāvs:
- ūdenstornis - darbnīca; liters 001- galdnieku darbnīca; - pazemes ūdens rezervuāri.

Vēsturiskais sastāvs:
- ūdenstornis; - dūmvads; - sūkņu māja /mašīnzāle/; - katlu ; - ogļu šķūnis,- dziļurbuma akas/4/.

Stāsts par Liepājas Karostas ūdenstorni:

Ūdenstornis saistīts ar Latvijas Atbrīvošanas kara vēstures lappusēm, jo 1919. gada novembrī, Latvijas Armijai atvairot Bermonta – Avalova t.s majora fon Plēves grupas /aptuveni 5000 karavīru/ uzbrukumus, no torņa pa telefonu tika vadīta/koriģēta/ sabiedroto- britu kara kuģu artilērijas uguns, kas bija izšķirošā atvaires kaujās.

Apskates objekts iekļauts TAKĀ: Aizmirstā un neatklālā Liepāja

Objekta iesniedzējs: Gunārs Silakaktiņš

Latvijas kultūrvides TAKAS kuratore Kurzemes reģionā: Ieva Ignatova

Foto: Ūdenstornis ap 1927.-29. gadu. Priekšplānā I Liepājas kājnieku pulka sardzes vads.

Izmantotā literatūra:

  1. V. Bērziņš. „Latvija I pasaules kara laikā. Rīga, Zinātne. 1987.
  2. Biedriņš A., Liepiņš E. Latvijas industriālā mantojuma ceļvedis. Rīga, Latvijas industriālā mantojuma fonds, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. 2002.
  3. Gintners J. Liepājas gadsimti. Liepāja, Liepājas muzejs. 2004.
  4. Gūtmanis D., Štāls A., Liepāja, Ceļvedis. Rīga, Jumava. 2005.
  5. Malahovska L. Latvijas transporta vēsture. Rīga. 1998.
  6. Alksne-Sāne L. Ceļvedis Liepājas arhitektūrā. Liepāja, Liepājas pilsētas arhitektūras un pilsētplānošanas pārvalde. 1991.
  7. Silakaktiņš G. Karosta. Navel Port. Liepāja, Liepājas TIB. 2008.
  8. Vīksna L. Liepājas ielas un laukumi. Liepāja, Liepājas vēstures un mākslas muzejs. 1989.
  9. Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai. Liepājas pilsētas valdes izdevums. 1925.
  10. Ģenerāļa M. Peniķa virsredakcija. Latvijas Atbrīvošanas kara vēsture. Rīga, Literatūra, 1938.
  11. Гнусин D.D., инженер. Либавскии порт. Brošūra. Санкт-Петербург. 1898.
  12. Laiks. Cilvēki. Liepāja. Bērzs A., Korklišs St., Rubīns R. Rakstu sērija, avīze „Komunists” 1969. – 1970.
  13. Biedriņš A., Burkovskis E., Radiņš J. u.c. Liepājas Kara ostas darbnīcu industriālo pieminekļu apsekošanas materiāli, manuskripts. Rīga. Tehnikas pieminekļu fonds. 1995.
  14. Vīksna L. Liepājas vācu avīzes par Liepājas Kara ostu. Manuskripts. Liepājas Centrālā Zinātniskā bibliotēka. 2000.
  15. Autora piezīmes par Krievijas centrālo valsts kara vēstures arhīvu materiāliem S.Pēterburgā: fondu Nr. 409(управление морской строительной часътu) fonds Nr.928 un fonds Nr. 802(главная военно-инженерное управление. Крепостное отделение)

Skatīt arī: