Atbildes, kuras tu meklē
Objekti apkārtnē Meklēt
Depšu kalna taka

Deviņas dzimtas paaudzes

Zemgales reģions, Klintaines pagasts, Rīteri

Mūsdienās Emīlijas un Otto Depšu uzceltajā mājā „Ezernieki” Klintaines pagasta Pļaviņu novadā dzīvo Irmas meita Ilzīte Pitjukeviča. Ilzītei ir dēls Juris, kas dzīvo Pļaviņās un mazmeita Linda.
Visi Depšu dzimtas aizgājēji atdusas Rīteru kapos.


Senatnē:

/Grūter/

Vēstures dati liecina, ka Depšu dzimtas pirmsākums ir Depšās. Jo,kad 19. gs. sākumā pieņēma uzvārdus, daudziem uzvārdi palika kā mājas nosaukums. Depšukalnā mājas un arī uzvārds Depša. 1849. gadā, kad mājas varēja iepirkt pēc agrārlikuma no Stukmaņu muižas Jānis Depša noskatīja turīgu sievu no Balberiem Eddi Daugi. Jānis un Edde laulājas 1839. gada 16. maijā Kokneses baznīcā.Cik zināms viņiem bija pieci bērni . Depšās jeb Depšu kalnā jeb Meža- Depšās dzīvoja vairākas ģimenes.Jānim un Eddei piedzima trīs dēli. Pēteris 1841. gadā, Andrejs 1846. gada aprīlīun Reinis 1854. gada augustā. Meža- Depšu dzīve turpinājās. 1877. gadā Pēteris Depša precas ar Ievu Muižnieks, viņiem piedzima trīs meitas. 1878. gada 12. februārī Andrejs salaulājas ar Ilzi Čulkstēnu no „Jučiem”, dzimusi 1857. gada septembrī. Ilzes Čulkstēnas vecāki- Ieva Pļavinska un tēvs Jānis Čulkstēns apprecējās 1847. gada 19. janvārī, viņiem bija astoņi bērni. 1861. gadā, kad izbūvējot dzelzceļa līniju Rīga- Daugavpils tika Depšu kalns sadalīts, vairs nebija ērta dzīvošana lielai Depšu dzimtai, tāpēc tālāk no dzelzceļa tika uzcelta otra māja.Tā Mežā- Depšas palika pie dzelzceļa, bet otra uzceltā māja tika nosaukta par Kalna- Depšām. Un tā 1878. gadā Kalna- Depšās sāka saimniekot Ilze un Andrejs Depši, arī Andreja māsa Maija. Lai saimniekotu no Stukmaņu muižas tika izpirkta apmēram 28 ha zemes. Dzīvei ritot piedzima četras meitas un dēls. Otrā meita- Emīlija Depše piedzima 1881. gada 25. oktobrī. Krustvecāki Reinis Depše, Made Ārnese, Edde Daauge. Pagāja laiks, muižai parādi krājās, nevarēja samaksāt, kā bija nolīgts un tā 1895. gadā Depšas tiek atstātas. Slims un sagrauzts Andrejs Depše ar ģimeni un iedzīvi dodas apmesties Kraukļa krodziņā. Palīdz Jankovskim darbos un domā par mājas celšanu, to atvēl amatnieku zemē baltgalvju pašā stūrī. Tur ilgi netiek padzīvots. Jādodas viņsaulē. Māte ar meitām paliek un strādā, kur vien ir darbs. Vecākās meitas kalpo Jaunbebros, mazākā Anna pa māju. Pēc iesvētībām meitas kalpo muižās. Māju noposta 1915.- 1916. gadam. Meita Emīlija skaisti auda, šuva tērpus un mīlēja dziesmas. Brālis Jānis Depše piedalījās Ziemassvētku kaujās, bet ir lemts atgriezties mājās. Par piedalīšanos Pirmajā Pasaules karā tiek piešķirta Jaunbebros jaunsaimniecība 10 ha zemes. Jānis uzceļ māju un apprecas, bet atkal neveiksme’. 1944. gadā atkāpjoties vācieši nodedzina māju un Jānis uzkāpjot uz mīnas iet bojā.Meita Emīlija aizceļo uz Ostrovu, kur apprecas ar Otto Kupču. Otto Ostrovā darbnīcā šuva vīriešu drēbes, bet Emīlija strādāja par kalpotāju mācītāja muižiņā. 1910. gada aprīlī piedzimst meita Irma un 1912. gadā dēls Arvīds. Kupču ģimene dodas uz Mālupi pie Otto radiem, jo Otto iesauc armijā, viņš dienē Pēterburgā. Kad atgriežas, nolemj braukt uz Stukmaņiem, bet te ir posts un drupas. Mājas vairs nav, skola arī cietusi. Emīlija un Otto uzceļ mājiņu iepriekšējā vietā. Irma skolā sāk iet 1920. gadā, 1925. gada 9. jūnijā pabeidz Stukmaņu sešgadīgo pamatskolu. Arvīds 7 gadu vecumā aiziet bojā no mīnas. 1932. gadā mirst Otto, atstājot vēl divas meitas-Naniju un Dzidru, skolniecītes. Irma paliek dzīvot Stukmaņos (Klintainē) līdz mūža beigām.

Fotogrāfijas:
1. Vecāmamma Emīlija Depše, Pērses krastā.
2. Mamma Irma Kupče ( no kreisās puses) 04.07.1940. Oliņkalnā
3. Izīte Pitjukeviča pie Depšu dižliepas, 2011

Apskates objekts iekļauts TAKĀ: Depšu kalna taka

Objekta iesniedzējs: Ilzīte Pitjukeviča

Latvijas kultūrvides TAKAS kurators Zemgales reģionā: Aelita Ramane