Pēc Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojuma 1995. gada 31. jūlijā valsts īpašums tika atdots privatizācijai. Šodien no slavenā kūrorta palikušas tikai tukšas ēkas.

Senatnē:
/Mežciema senais nosaukums - Poguļanka/

Daugavpils pilsētas mikrorajona Mežciems vēsture sniedzas senā pagātnē. Pirmie Mežciema iedzīvotāji ir bijuši Krievijā vajātie vecticībnieki, kas 18. gadsimtā izceļojuši no savas dzimtenes un Daugavas krastā, mežā vidū, nodibinājuši ciemu. Vēlāk šis ciems tika nosaukts par „Poguļanku”, kuru apmeklēja viesi no Polijas un Krievijas, lai varenu koku paēnā baudītu atpūtu. 1883. gadā grāfs Plāters-Zibergs nodibināja Mežciema kumisa un ūdens ārstniecības iestādi, taču Pirmā pasaules kara laikā tā tika izpostīta. 1938. gadā Mežciema kūrortu savā īpašumā pārņēma Latvijas kredītbanka, kas to izveidoja par vienu no priekšzīmīgākiem kūrortiem mūsu valstī. Nolaistās ēkas bija atjaunotas un izveidotas modernām prasībām piemērotās telpas. Ērtai satiksmei ar kūrortu no stacijas līdz viesnīcai tika veidota šoseja, kuru šķērsoja rūpīgi izveidotais ceļš no kūrorta vienas robežas līdz otrai. Kūrorta platība tika paplašināta ar 240 ha lielā priežu meža piegriezumu, ko vēlāk izmantoja pastaigām un vasarnīcu rajona paplašināšanai. Jaunās konstrukcijas medicīniskie aparāti izmaksāja ap 60 tūkstošiem latu. Dziedniecības iestādē tika iekārtotas plašas telpas atpūtai, dušu un vannu istabas, diatermijas un sauļošanas laukums. Reizē iestādē varēja ārstēties ap 50 personu. Viesnīcā tika iekārtotas 29 istabas. Katrā numurā bija dabūjams auksts un silts ūdens, bet luksus numuros tika ierīkotas arī vannas. 1939. gada 1. jūlijā plkst. 18.30 notika pirmais Mežciema kūrorta simfoniskais koncerts. Turpmāk koncerti notika katru sestdienu, svētdienu un trešdienu. Sestdienās orķestris atskaņoja populāru mūziku, bet svētdienās deva izlases koncertus. Kūrorta simfonisko orķestri atbalstīja Latvijas kredītbanka un ar tās gādību koncerti visiem bija pieejami par brīvu. Orķestri vadīja brīvmākslinieks P. Krūmiņš un tajā tika iesaistīti vietējie labākie muziķi, kā arī galvaspilsētas spēki – arfists S. Liepiņš un čellists K. Rozenbergs.Mežciema kūrorts tika atklāts 1939. gada 19. jūnijā. Latvijas kredītbankas direktors A. Bērziņš saņēma Valsts prezidenta K. Ulmaņa apsveikuma rakstu: „Sirsnīgi apsveikdams Jūs un Jūsu līdzstrādniekus svētīgā darba nobeigšanas brīdī, novēlu Mežciemam spožu nākotni, kalpojot tautas varenības un stājas stiprināšanai”. Valsts prezidents K. Ulmanis Mežciema kūrorta atklāšanas gadījumā no Daugavpils pilsētas un apriņķa pārstāvjiem un svinību dalībniekiem saņēmis šādu apsveikuma rakstu: „Atklājot atjaunoto Mežciema kūrortu, Daugavpils pilsētas un Austrumlatvijas visu pašvaldību vārdā apliecinām Jums, augsti godātais Prezidenta kungs, visdziļāko pateicību par Jūsu lielo labvēlību, kādu Jūs esiet parādījuši šī kūrorta atjaunošanā un izveidošanā, kuram piešķirama sevišķi ievērojama nozīme mūsu tautas vitālo spēku saglabāšanā. Šī jaunā lielā sasnieguma priekšā, ko visam mūsu novadam devusi Jūsu nerimstošā gādība par mūsu tautas labklājību, lūdzam pieņemt mūsu visdziļākās padevības un uzticības apliecinājumu.”No 1947. gada sanatorijā sāka ārstēt tuberkulozes slimniekus, bet no 1959. gada – sirds un asinsvadu slimniekus. 1990. gadu sākumā sanatorija „Mežciems” beidza savu darbību.

Stāsts par Mežciema kumisa un ūdens ārstniecības iestādi
„Mežciema ārstnieciskie dubļi bija ļoti populāri. Tos ņēma no Trikartu ezeriem. Leģenda vēsta, ka azartisks kāršu spēlētājs - grāfs Plāters-Zībergs nolēma izveidot kūrortu priežu silā. Turpat silā mitinājies velns, kam grāfa izdarības nav bijušas pa prātam. Velns licis grāfam aizvākties, taču grāfs piedāvājis velnam uzspēlēt acīti. Ja grāfs paliks zaudētājos, velnam tiks uzceltās ēkas. Ja turpretim zaudētājs būs velns, grāfs dabūs visu velna bagātību. Velns bijis ar mieru, un abi ķērušies pie lietas. Velns, pusakls būdams, pacēlis kārtis tuvu pie acīm. Grāfs kāršu atspīdumu ieraudzījis ūdenī un velnu apspēlējis. Velns pielēcis kājās un triecis kārtis zemē ar tādu spēku, ka nokritušo kāršu vietās izveidojušies trīs mazi ezeri. Velns norādījis uz trim ezeriem – tur tā bagātība esot. Un tiešām! Ezeru ārstnieciskās dūņas palīdzējušas grāfam kļūt bagātam. Velns kopš tās dienas silā neesot manīts, bet ezeriņus līdz pat šim laikam dēvē par Trikartu ezeriem. Diemžēl līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai divi ezeri (Trikarts un Mazais Trikartu ezers), trešais no Trikartu ezeriem ir pilnībā pārpurvojies.”

Apskates objekts iekļauts TAKĀ: Daugavpils pilsētas pievilcības noslēpums

Objekta iesniedzējs: Tatjana Zahare, Jeļena Panteļejeva, Skaidrīte Ceple

Latvijas kultūrvides TAKAS kurators Latgales reģionā: Ilona Skorodihina