1420 metri, 16 virāžas un 200 m garš bremzēšanas ceļš – šos parametrus bobsleja un kamaniņu trasē var izbaudīt kā profesionāli sportisti, kā Siguldas viesi.

Tieši šī trase ir viena no retajām pasaulē, kuras apskate ir atvērta jebkuram interesentam. Sestā stāva līmenī apmeklētājiem paveras platforma lieliskam skatam uz visu trasi no finiša līdz startam, kā arī uz Gaujas senlejas gleznaino ainavu.

Trases vēsture sākusi veidoties jau 19. gadsimta beigās, kad kņazs Kropotkins savas muižas teritorijā izbūvēja 900 m garu ledus ceļu ar vienu virāžu. Šī mākslīgi izveidotā ledus trase bija pirmā kamaniņu trase visā Baltijā. Trasei attīstoties no ārzemēm sāka ievest arī pirmos bobus, un pēc to parauga vietējie entuziasti uzsāka gatavot kamaniņas paši.

Mūsdienu mākslīgās ledus trases projektēšanu veica Leipcigas sporta būvju zinātniski tehniskais centrs. Celtniecību veica Sarajevā bāzētā Dienvidslāvijas firma "Graming". Trases pirmā kārta nodota ekspluatācijā 1986. gadā. Maksimālais iespējamais ātrums 120 km/st. Trase ir piemērota bobslejam, kamaniņu sporta un skeletona sacensību un treniņu rīkošanai. Katru sezonu šeit notiek starptautiska un valsts mēroga sacensības.

2009. gadā Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē tika atklāta mākslīgā ledus starta estakāde – viena no mūsdienīgākajām un kvalitatīvākajām pasaulē, ļaujot sportistiem labāk sagatavoties sacensībām.

Kopš 2010. gada Sigulda var dēvēt sevi par olimpisko pilsētu. Tieši siguldieši – kamaniņbraucēji brāļi Šici un skeletonists Martins Dukurs Vankūveras Olimpiskajās spēlēs ieguva sudraba medaļas.

Trases parametri:

Siguldas bobsleja un kamaniņu trase ir starptautiskas klases kombinētā trase ar mākslīgā ledus segumu:

Trases garums: 1200 m vīriešu starts, 1000 m sieviešu starts;
Augstuma starpība: 111.5 m vīriešu starts, 100 m sieviešu starts;
Kritums: 9.3 % no vīriešu starta;
Kopējais virāžu skaits: 16;
Starta pozīcijas: 4;
Maksimālais ātrums: 120 km/h (vīriešu starts).

Bobsleja un kamaniņu trases „Sigulda” apmeklētājiem ir iespēja aplūkot 1890. gada ziemas bobsleja kamanas, iepazīt trasi, doties uz skatu platformu 6. stāvā, lai paša acīm ieraudzītu krāšņo un vareno Gaujas senieleju. Nedēļas nogalēs laikā no 12:00 – 17:00 tiek organizēti nobraucieni ar vasaras bobsleja kamanām vasaras mēnešos un ziemas bobsleja kamanām, vučko un tā saukto vardi ziemas mēnešos.

Senatnē:
Bobsleja pirmsākumi Siguldā rodami 19.gadsimta beigās, kad kņazs Nikolajs Kropotkins savā muižā izbūvē 900 m garu trasi ar vienu virāžu. Tā ir pirmā bobsleja trase Baltijā un sākas kādreizējā Siguldas pils nocietinājuma grāvja vietā. Trase iemanto Bobsleja kalna nosaukumu un tolaik ir labi pazīstama arī ārzemēs.

1911.gadā tiek nodibināts sporta klubs Bobsleigh, kurā apvienojas kamaniņu braukšanas un bobsleja cienītāji. Tā kā bobslejs ir samērā dārga izprieca, klubs izveidojas par elitāru aprindu organizāciju ar pārtikušiem biedriem. Līdz Pirmajam pasaules karam kluba biedri ir gadu janvārī vai februārī Siguldā rīko sacensības, un 1913.gadā trasē tiek sasniegts Viskrievijas rekords.

Līdz ar bobsleju kā jaunu izklaides veidu Sigulda kļūst par ziemas sporta centru Latvijā. Iecienīta izprieca par noteiktu samaksu ir braukšana ar lielām stūrējamām un bremzējamām ozolkoka kamanām, kurās var sasēsties līdz sešiem cilvēkiem. Pēc brauciena kamanas kalnā velk vietējie ormaņi. Kara gados kamaniņu ceļu noposa.

Atjaunojot kņaza Kropotkina aizsāktās tradīcijas, 1986.gadā Siguldā atklāj bobsleja un kamaniņu trasi, kurā ziemas sezonā trenējas bobsleja, kamaniņu un skeletona braucēji no dažādām valstīm.

/Treija R. (redaktore). Kņazi Kropotkini un Sigulda. Siguldas novada dome, 2007.g./

Objektu iesūtīja: Pašvaldības aģentūra „Siguldas tūrisma attīstības aģentūra”