Arsēnijs BRAUERS. Dzimis 1902. gadā, bijis pasta priekšnieks. Viņa iestudētā luga A. Arbuzovs „Esi sveicināta mīlestība” spēlēta 100 reizes. 1960.gada 22. maijā bijusi televīzijas pārraide par viņa vadīto kolektīvu.

Jānis KALNIŅŠ. Dzimis 1914.gadā Rīgā. Kad sākās karš vecāki pārcēlās uz laukiem – uz Ķēčiem. Pirmā skola Ķēčos. 5.klasē sācis mācīties Nītaurē , skolas pārzinis bijis Spalviņš. Tēvs bijis režisors un aktieris. Spēlējis kopā ar vēlāk pazīstamo latviešu aktrisi Liliju Štengeli (1891.-1958.), kas tolaik strādājusi Ķēču skoliņā par skolotāju. Tēvs uzvedis lugu „Pazudušais dēls”. Šajā izrādē ir bērnu loma, ko tēvs uzticējs Jānim. Pats aktīvu dziedāšanu un spēlēšanu sācis pēc 2. pasaules kara 1947.gadā. Dziedājis Nītaures pareizticīgo baznīcas korī ( diriģents Jāzeps Zilgalvis), Līgatnes baptistu korī. Nītaures bibliotēkā saglabājušās Jāņa Kalniņa atmiņas par koru skati 1949.gadā. No rīta pulcējušies koristi, lai dotos uz skati Siguldā, bet nebija ieradušies kādi 10-15 dziedātāji – izsūtīšana …Dziedot asaras acīs bijušas gan diriģentamgan dziedātājiem. Jānis Kalniņš strādājis par kluba vadītāju un Padomju saimniecībā Nītaure par uzskaitvedi.

1961.gadā iestudējis J.Lūša „Atrastā varavīksne”, kurā pats arī spēlējis Dignāju. 1962.g. G. Kļava „Jaunība”. Šajā izrādē darbojies arī sovhoza direktors Zigfrīds Maršavs. J.Kalniņš bijis gan režisors, gan pats gādājis dekorācijas. Īpašās skolās nav iznācis mācīties, bet zināšanas papildinājis kursos Rīgā un Cēsu Tautas teātra studijā.Jānis Kalniņš apglabāts Nītaures ev. lut. draudzes kapos.
(No M.Prikules sarunas ar J.Kalniņu. 1994. gada 26.janvārī)

Jāzeps ZILGALVIS. Skolotājs J.Zilgalvis bijis ne tikai teātra vadītājs, režisors, bet arī kora diriģents.

Arturs BĒRZIŅŠ. Aktieris un režisors Arturs Bērziņš dzimis 1940.gada 14.aprīlī Ķēču pagasta „Lejas Tīkānos” (tagad Amatas novads). Mīlestību uz teātri mantojis no mātes Elzas, kura strādādama Ķēčos par skolotāju, iestudējusi gan lugas , gan organizējusi pasākumus. 1959.gadā A. Bērziņš sāka darboties Siguldā ZPS teātra trupā un iestājās Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumā, režijas nodaļā. Pēc mācībām darbs Siguldas Kultūras namā par instruktoru. Siguldā kāaktieris un režisors darbojies divdesmit gadus. Spēlējis gan galvenos varoņus, gan komiskas lomas , gan mīlētājus. 1980.g. A. Bērziņš strādāja plaukstošā nozarē- tūrismā, Siguldas tūrisma bāzē par saimnieku. 1985.gadā Cēsīs sāka strādāt pansionātā „Cīrulīši” par kultūras dabinieku un turpina savu sirdij tuvo darbu teātrī. Kopā ar Cēsu teātra režisori Tatjanu Šversti iestudē Raiņa lugu „Mīla stiprāka par nāvi”. Atgūstot dzimtas īpašumus Nītaurē , Ķēču pusē, Arturs Bērziņš tūlīt ķeras klāt pie amatierteātra atjaunošanas, kas nav darbojies daudzus gadus.

Grūtības tas nesagādā, jo nītaurieši aktīvi atsaucas aicinājumam un tiek iestudēta pirmā izrāde A. Upīša „Ziņģu Ješkas uzvara”. Kopā ar kolektīvu saņemtas daudzas atzinības, pati nozīmīgākā- B grupas laureāti amatierteātru skatē Gada izrādē 2005” ar JāņaJurkāna lugu „Vistas”

Apskates objekts iekļauts TAKĀ:Nītaures teātris

Takas pieteicējs: Maira Prikule un Lauris Prikulis

Latvijas kultūrvides TAKAS kuratore Vidzemes reģionā: Gunta Romanovska

Fotogrāfijā: režisori Jānis Kalniņš (no kreisās) un Arturs Bērziņš (no labās).