Atbildes, kuras tu meklē
Rotas no agrā dzelzs laikmeta kapiem
Saktas un aproces no Īles Gailīšu kapulauka
Baltu uzkalniņkaps Slates kapulaukā

Saimnieciskā dzīve
Tautības un etniskās grupas
Reliģija
Kultūra
Pilsētas un novadi
Perioda raksturojums


0 - 4.gs. pēc Kr.

Agrais dzelzs laikmets

Dzelzs laikmeta posms, kurā sākās vietēja dzelzs ieguve no purva rūdas (limonīta), izplatījās dzelzs metalurģija un radās kalēja amats, kas iezīmēja amatniecības atdalīšanos no citiem saimniecības veidiem (Spietiņu apmetne; Mazkatužu kapulauks; dzelzs apstrādes pirmsākumi). Plaši izplatījās dzelzs darbarīki un ieroči. Līdzās aizgūtām priekšmetu formām sāka veidoties to savdabīgas vietējās formas. Dzelzs kļuva par galveno izejmateriālu rīku darināšanā. Dzelzs darbarīki un jauna veida darbarīku izgatavošana (izkapts) sekmēja zemkopības un lopkopības attīstību. Veidojās plašāki maiņas sakari ar Centrāleiropu, baltu apdzīvotās teritorijas kļuva plašāk zināmas arī antīkās pasaules sabiedrībām. No šā laika saglabājušās pirmās rakstītās ziņas, kas sniedz netiešu informāciju par Latvijas teritoriju (aisti; dzintara ceļš). Maiņas sakaru spriegumu apliecina provinciālromiskās senlietas un romiešu monētu atradumi (Mazkatužu kapulauks; senākās monētas Latvijas teritorijā).

Agrā dzelzs laikmeta iedzīvotāji visbiežāk dzīvoja nenocietinātās apmetnēs, kas radās jau iepriekšējā perioda beigās (Kivtu apmetne; Spietiņu apmetne), taču turpināja izmantot arī daudzus senos pilskalnus - nocietinātās apmetnes (Mūkukalnā, Daugmalē u.c.).

Apbedīšanas tradīcijās iezīmējās atsevišķu etnisku grupu jeb cilšu nodalīšanās. Latvijas DR un Lietuvas ZR atrasti kuršu līdzenie kapulauki (Mazkatužu kapulauks), bet Latvijas teritorijas D un vidus daļai raksturīgi uzkalniņkapi (Gailīšu kapulauks, Rūsīši, Slates, Boķu u.c. uzkalniņu kapulauki), kurus saista ar vēlākajiem zemgaļiem un sēļiem. Kurzemes, Vidzemes un Latgales Z daļā konstatēta Baltijas somiem raksturīgā tradīcija mirušos apbedīt t.s. akmeņkrāvumu kapulaukos (Salenieku kapulauks).

Sabiedrības garīgās kultūras attīstība saistījās ar izmaiņām reliģiskajos priekšstatos un ar zemkopību un lopkopību saistīto Zemes, Saules, Mēness u.c. kultu nostiprināšanos. Pakāpeniski veidojās arī vietējām baltu un Baltijas somu ciltīm raksturīgie atšķirīgie rotu komplekti, kas apliecināja estētiskās uztveres atšķirības.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012