Atbildes, kuras tu meklē
Bronzas lējēja piederumi
Brikuļu nocietinātā apmetne
Ķivutkalna kapulauka apbedījumi

Saimnieciskā dzīve
Tautības un etniskās grupas
Kultūra
Perioda raksturojums


1500.g. pr. Kr.- 0.g.

Agro metālu laikmets

Latvijas aizvēstures periods, kas aptver bronzas (1500-500.g.pr.Kr.) un senākās dzelzs laikmetu (500.g.pr.Kr.-0.g.). Pēc arheoloģisko pieminekļu rakstura, saimniecības, kultūras un sabiedrisko attiecību attīstības, abi laikmeti kopumā atbilst vienam vēstures periodam. Šajā periodā cilvēki Latvijā iepazīst metālus - bronzu un dzelzi, bet to trūkuma dēļ lielāku nozīmi viņu dzīvē saglabāja akmens, kaula, raga un citu materiālu priekšmeti. Tāpēc laikmetam dots agro metālu nosaukums.

Agro metālu laikmeta sākumposmā - bronzas laikmetā - radās un izplatījās pirmie bronzas priekšmeti (ap 1500.g.pr.Kr.). Taču joprojām daudzus darbarīkus un ieročus darināja no vieglāk pieejamā materiāla - akmens, kaula, koka. Latvijas teritorijā bronzas priekšmeti un izejmateriāls tika ieviests no Vislas lejteces apgabaliem. Veidojās arī vietējie bronzas apstrādes centri (Ķivutkalna nocietinātā apmetne). No jaunā materiāla darināja gk. rotas un ieročus, daudz retāk - darbarīkus. Līdztekus esošajām neolīta beigu posma apmetnēm (Lagaža, Abora u.c.), radās arī jauna tipa dzīvesvietas - nocietinātās apmetnes - vēlāko pilskalnu priekšteces. Dzīvesvietu izmaiņas bija saistītas ar pārmaiņām sabiedrībā - pieauga zemkopības un lopkopības loma (ražotājsaimniecība), veidojās patriarhālā sabiedrība. 2-1.gt. mijā pr. Kr. lopkopība un zemkopība kļuva par saimniecības pamatnozarēm. Ap 500.g. pr. Kr. tika izgatavoti pirmie dzelzs priekšmeti un sākās senākais dzelzs laikmets.

Bronzas un senākā dzelzs laikmetā notika arī būtiskas izmaiņas Latvijas etniskajā vēsturē - sāka iezīmēties baltu (dienviddaļa) un (ziemeļdaļa) apdzīvotās teritorijas. Kurzemes Z daļā parādījās arī iedzīvotāji, kas pēc apbedījuma paražām ("velna laivas") un antropoloģiskā tipa atšķīrās no vietējām ciltīm ar šauru un stipri profilētu seju. Šīs iezīmes vēlāk raksturīgas zemgaļiem un sēļiem.

Pārmaiņas notika arī patriarhālās sabiedrības garīgajā kultūrā - meža dzīvnieku kultus nomainīja ar ražotājsaimniecību saistīti ticējumi (zirga kults). Mirušos sāka sadedzināt. Šo paražu saista ar auglības un saules kultu rašanos, kā arī ar izmaiņām senā cilvēka priekšstatos par aizkapa dzīvi. No bronzas laikmeta arheoloģiskajiem pieminekļiem plaši pētīts Ķivutkalna kapulauks un Rēznu kapulauks. Atrasti arī senākie depozīti.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012