Atbildes, kuras tu meklē
Pūra lāde Jūrkalnes "Jaunarājos"
Amata pokāla piekariņš
Amata lādes viru kalumi
Vitrāžistu amata zīme
Zeltkaļa amata zīmogs. 15.gs.
Lielais monētu kauss
Sv.Maurīcijs uz jūras zirga
Gultas sega
Audenes
Pie kalēja Latgalē
Gultas sega
Kamanu sega
Derību sakta. 18.gs.
Sudraba kanna
Stelles Latgales zemnieka istabā
Aušana saimes istabā
Podnieka darbnīca
Ēvelsols un virpa saimes istabā
Kalējs

Saimnieciskā dzīve


Amatniecība

Sīkražošanas nozare, kuras pamatā ir roku darbs un vienkārši darba rīki. Attīstības sākumposmā amatniecība bija mājražošana, kas ražoja pašu ražotāju patēriņam, vēlāk tā kļuva par mājrūpniecību, kas ražoja tirgum.

Labi akmens, kaula, koka un dzintara izstrādājumi Latvijā redzami jau neolīta arheoloģiskajos atradumos. Ievesto bronzu Latvijas teritorijā sāka apstrādāt ~ 1500.g.pr.Kr., bet dzelzi no vietējās purva rūdas ieguva mūsu ēras sākumā (dzelzs apstrādes pirmsākumi). Pazīstama bija arī alvas un emaljas apstrāde, no 5.gs. apstrādāja dārgmetālus. 10.gs. beigās amatniecība sāka atdalīties no zemkopības. Amatnieki darbā lietoja podnieku ripu, virpu, tecilu, aužamos stāvus, stiepļu velkamo ierīci u.c. darbarīkus un izgatavoja tehniski sarežģītus priekšmetus.

Viduslaiku Latvijā amatniecība bija galvenais rūpnieciskās ražošanas veids. Visbiežāk amatnieki savus izstrādājumus darināja pēc pasūtījuma. Pieaugot pieprasījumam pēc dažādām precēm, amatnieki specializējās. 14.gs. Rīgas kalēji kala dažādus metāla priekšmetus, bet 16.gs. atsevišķi bija nodalījušies pakavu kalēji, nažu kalēji, zobenu kalēji, atslēdznieki. 16-18.gs. lielākie amatniecības centri bija Rīga, Jelgava, Kuldīga, Liepāja, Krāslava. Pilsētās amatnieki apvienojās amatu brālībās - cunftēs (Rīgas cunftes), kas aizsargāja viņu tiesības un palīdzēja cīņā ar konkurentiem.

Zemnieki lielu daļu sev nepieciešamo priekšmetu un daļu arī muižai vajadzīgo izgatavoja paši. No 18.gs. lauku amatnieki izpildīja arī zemnieku pasūtījumus. Attīstījās audumu, keramikas un koka izstrādājumu ražošana tirgum (Piebalgā, Smiltenē, Raunā). Ādu un metāla apstrādē un aušanā mājrūpniecisko ražošanu no 18.gs. sāka aizstāt manufaktūras. 1866.g. izdotais likums "Par amatniecības un rūpniecības brīvību" atcēla amatniecības ierobežojumus un ierobežoja cunftēs apvienoto amatnieku privilēģijas. Uz īsu laiku amatniecība uzplauka, tad iestājās lejupslīde, ko izraisīja rūpniecības attīstība.

Amatniecība joprojām saglabājusies nozarēs, kur strādā pēc individuāla pasūtījuma (celtniecībā, apģērbu izgatavošanā). Mūsdienu amatnieki bieži apvienojušies atsevišķos rokdarbu pulciņos un kopās.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012