Atbildes, kuras tu meklē
Anna Joanovna

Politiskās attiecības
Personālijas


1693-1740

Anna Joanovna

Krievijas imperatore 1730-1740. Pētera I pusbrāļa Joana Aleksejeviča meita. 7111 Pēterburgā salaulājās ar Kurzemes un Zemgales hercogu Frīdrihu Vilhelmu Ketleru. Pēc hercoga nāves (1711) atraitne līdz 1730 dzīvoja Jelgavā, kad to aicināja uz Krievijas troni. Pēc hercogistes troņa un viņas rokas tīkoja Saksijas Morics, bet Anna Joanovna par savu favorītu izvēlējās Ernestu Johanu Bīronu. Būdama Krievijas tronī, Anna Joanovna ar muižniecības atbalstu likvidēja Augstāko slepeno padomi, kas feodālās aristokrātijas interesēs centās ierobežot monarha varu.

1740 notika galma apvērsums un imperatore zaudēja troni. Par jauno valdnieku tika pasludināts nupat piedzimušais princeses Annas Leopoldovnas un Antona Ulriha Braunšveiga dēls Joans Antonovičs, bet Annai Joanovnai tika uzdots pārvaldīt valsti valdnieka mazgadības laikā. 1740.17.X Anna Joanovna nomira, pirms nāves paspējusi (pēc feldmaršala Miniha ierosinājuma un 190 augstmaņu lūguma) savā vietā par pavaldoni iecelt Bīronu. Vēlāk šo viņas lēmumu pierakstīja Bīrona ļaunprātībai un intrigām.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012