Atbildes, kuras tu meklē
Latvijas PSR Augstākās Padomes ēka
Augstākā Padome

Politiskās attiecības
Likumdošana un tiesības


1940-1993

Augstākā Padome   (AP) 

Pēc Latvijas iekļaušanas PSRS 1940.5.VIII Tautas Saeima 1940.25.VIII pieņēma Latvijas PSR konstitūciju, kas bija sastādīta pēc citu PSRS republiku konstitūciju parauga. Saskaņā ar to augstākais valsts varas orgāns Latvijas PSR bija Augstākā Padome. Tautas Saeima 1940 VIII pārdēvējās par Augstāko Padomi. AP bija vienpalātas orgāns, ko ievēlēja atbilstoši padomju vēlēšanu sistēmai (1 deputāta vieta - 1 kandidāts). Kandidātu sarakstus sastādīja Latvijas kompartijas Centrālā komiteja. Tajā tika iekļauti nomenklatūras darbinieki, Padomju armijas pārstāvji, kā arī strādnieki, kolhoznieki, zinātnieki, skolotāji, ārsti un radošo profesiju pārstāvji, kas bija gan kompartijas biedri, gan bezpartejiskie. Tādā veidā Augstākā Padome sastāvam vajadzēja atspoguļot padomju demokrātiju.

AP darbības forma bija sesijas, kuras sasauca 2 reizes gadā. Lēmumi iepriekš tika sagatavoti atbilstoši kompartijas interesēm un parasti tos pieņēma vienbalsīgi.

1990.18.III notika pēdējās Latvijas PSR AP vēlēšanas. Atšķirībā no visām iepriekšējām AP vēlēšanām uz 1 deputāta vietu tika izvirzīti 2 kandidāti un uzvaru guva Latvijas Tautas frontes atbalstītie kandidāti. 1990.4.V AP pieņēma Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju. Saskaņā ar to tika noteikts pārejas periods, kurā augstāko valsts varu Latvijā īstenoja Latvijas Republikas AP, kas darbojās līdz 1993.6.VII, kad uz pirmo sēdi sanāca Saeima.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012