Atbildes, kuras tu meklē
Auseklis

Kultūra
Personālijas


1850-1879

Auseklis   (īstajā vārdā Miķelis Krogzemis) 

Dzejnieks. Dzimis 1850.18.IX Valmieras apriņķa Ungurpils Sīpolos nomnieka ģimenē. Mācījies J.Cimzes vadītajā Valkas skolotāju seminārā, tur iepazinies ar vācu dzeju un sācis atdzejot F.Šillera, J.V.Gētes un H.Heines darbus. Cimzes ierosināts, vāca folkloru un uzrakstīja pirmos orģināldzejoļus. Par spīti seminārā valdošajam vāciskajam garam, Auseklis izveidojās par dedzīgu jaunlatvieti un tautas pašapziņas modinātāju. Strādājis par skolotāju un palīgskolotāju Jaunpiebalgā, Cēsīs un Lielvārdē. Auseklis vērsās pret pārvācošanas politiku skolās un aicināja Latvijas skolās mācīt latviešu valodu. Par šo tematiku sarakstīja satīrisku dzeju "Vēstule iz Cēsīm".

19.gs.70.gados Auseklis kļuva par izcilāko tautiskā romantisma pārstāvi latviešu literatūrā. Krājuma "Dzeijas"(1873) dzejoļos atainotas tautas cīņas, apdziedāti pagātnes dievi un dabas skaistums. Nedabūjis darbu Latvijā, 1874 Auseklis aizbrauca uz Pēterburgu, kur strādāja par skolotāju privātģimnāzijā. Pēterburgā sarakstīja dzeju krājumu "Ozolu vaiņaki"(1875) un sastādīja "Baltijas gruntnieku, saimnieku, pagasta vadību u.c. kalendāru 1879. gadam", kas tiek uzskatīts par moderno kalendāru izdošanas sākumu (tur ievietoti arī ~ 300 latvisku personvārdu darinājumi). Kopā ar Baumaņu Kārli sastādīja koru dziesmu krājumu "Dziesmu vītols" (1877). Ausekļa satīriskā dzeja publicēta Pēterburgas literārās biedrības "Burtnieks" izdevumos. 1923 izdoti Ausekļa Kopoti raksti, 1975 dzejas izlase "Gaismas pils". Vairākiem Ausekļa dzejoļiem komponēta mūzika un tie iekļauti Dziesmu svētku repertuārā.

Miris 1879.6.II Pēterburgā, apbedīts Alojas kapos. 1973 pie Alojas vidusskolas uzstādīts Ausekļa krūšutēls (tēln. M.Lange).

Izmantotā literatūra:

  1. Līgotņu Jēkabs. Auseklis. R., 1927
  2. Kalniņš J. Auseklis (biogrāfisks romāns). R., 1981.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012