Atbildes, kuras tu meklē

Kari un nemieri


1915 - 1918

Bēgļu komitejas

Palīdzības organizācijas 1. pasaules karā iesaistītajiem un viņu piederīgajiem. 1914.28.VII/10.VIII, tūlīt pēc kara sākuma tika nodibināta Latviešu palīdzības komiteja (vad. F. Grosvalds, A. Krastkalns, F. Veinbergs u.c.). Pieaugot bēgļu straumei no Kurzemes, 1915.21.VII/3.VIII tika izveidota īpaša šīs komitejas nodaļa, palīdzības sniegšanai bēgļiem (vad. V.Olavs). Drīz pēc tam nodibinājās Baltijas Latviešu bēgļu palīdzības komiteja ar apakšnodaļām un pagastu komitejām Vidzemē. Bez pajumtes palikušo cilvēku aprūpes saskaņošanai Petrogradā tika izveidota Bēgļu apgādāšanas komiteja "Dzimtene", kas Rīgā, Vidzemē un Latgalē ierīkoja bēgļu ēdināšanas punktus (1916 beidza darbību). 1915.g. rudenī Petrogradā izveidoja arī Latgaliešu bēgļu palīdzības biedrību (gada beigās tai bija 30 nodaļas Latgalē).

1915 IX Petrogradā sanāca Latviešu bēgļu kongress, kurā tika ievēlēta Latviešu bēgļu apgādāšanas Centrālkomiteja (priekšnieks V.Olavs, vietnieki - Jānis Čakste un A.Bergs). Centrālkomiteja apvienoja ~ 260 latviešu bēgļu organizācijas no visas impērijas. 1916 IV tās pārziņā bija > 250 tūkst. bēgļu. Bēgļu aprūpei valdība piešķīra 300 tūkst. rubļu, bija arī ziedojumi. Centrālkomitejas pienākumos ietilpa:

koordinēt visu latviešu bēgļu organizāciju darbību;

pēc vajadzības dibināt jaunas organizācijas;

veicināt sakarus ar valdības iestādēm un bēgļu starpā;

vākt līdzekļus bēgļu aprūpei.

Pēc Oktobra apvērsuma 1917 XII boļševiki Krievijā konfiscēja Centrālkomitejas naudu un mantu. Palikusi bez līdzekļiem, 1918 I Centrālkomiteja darbību izbeidza.

Izmantotā literatūra:

  1. Bērziņš V. Latvija pirmā pasaules kara laikā. R., 1987.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012