Atbildes, kuras tu meklē
J.Baumaņa portrets
Apgabaltiesas nams Rīgā
Ēka Rīgā, Aspazijas bulvārī

Kultūra
Personālijas


1834-1891

Baumanis Jānis Frīdrihs

Pirmais profesionālais latviešu arhitekts ar akadēmisku izglītību. Dzimis 1834.4.VI Rīgā, Zaķusalas enkurnieka ģimenē. Mācījies Pēterbaznīcas Morica skolā (1846-1847), pēc tam iestājies par namdara mācekli. 1856-1860 strādājis arhitekta H.Šēla būvbirojā. Pašmācības ceļa sagatavojies un ar arhitekta L.Bonšteta atbalstu no 1860 studējis Berlīnes Būvakadēmijā, 1862-1863 - Pēterburgas Mākslas akadēmijā (diplomu ieguvis 1865) un vienlaikus strādājis L.Bonšteta arhitektūras birojā. Kopā ar R.Pflūgu izstrādāja projektu Bruņniecības namam (tag. LR Saeimas nams) un uzvarēja konkursā (nams uzcelts 1864-1867).

1870-1880 J.Baumanis bija Vidzemes guberņas valdes arhitekts, vēlāk Rīgas domnieks. Viens no Rīgas Amatnieku biedrības (1865), Rīgas Latviešu biedrības (1868) un Rīgas Arhitektu biedrības (1879) dibinātājiem (pēc J.Baumaņa projekta 1869 celta Latviešu biedrības pirmā ēka, ko vēlāk nedaudz pārveidoja pēc Konstantīna Pēkšēna projekta; tag. ēka celta 1909-1910). Pirmo latviešu Dziesmu svētku aktīvs organizētājs un dalībnieks, pēc viņa projekta celtas apjomīgās 1.(1873), 2.(1880) un 3.(1888) Dziesmu svētku būves. Pēc J.Baumaņa projekta celtas 17 pareizticīgo baznīcas Dienvidigaunijā un Vidzemē, Rīgā vien >150 dzīvojamo un sabiedrisko ēku (t.sk. ~ 100 daudzstāvu mūra ēkas). ~ 1/3 Rīgas centra bulvāra loka ēkas celtas pēc J.Baumaņa projektiem (t.sk. tag. Latvijas Mūzikas akadēmija, tag. Skaitļošanas centrs, Rīgas cirka ēka un Apgabaltiesas ēka, par kuru Baumanis tika iecelts par justicministrijas sevišķo uzdevumu ierēdni un ēkas augšstāvā saņēma dzīvokli, kurā viņš dzīvoja līdz mūža beigām).

19.gs. 2.puses arhitektūras stils bija eklektisms. Visām celtnēm neatkarīgi no to funkcijas tika veidotas iluzoras fasādes, kurās vienmērīgā ritmā kārtotas arhitektoniskās detaļas, kas gk. patapinātas no iepriekšējiem arhitektūras stiliem. Tomēr J.Baumaņa celtnes atšķīrās mākslinieciskā veidola un pilsētbūvnieciskajā ziņā (vairākumam ēku plastiski bagātāk apdarināts 2. vai 3.stāvs).

Miris 1891.31.III Rīgā (bēres izvērtās par nacionālo sēru dienu, tajās piedalījās vairāki desmiti tūkstošu cilvēku un augstākie ierēdņi), apbedīts Lielajos kapos.

Izmantotā literatūra:

  1. Latvijas arhitektūras meistari. R., 1995.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012