Atbildes, kuras tu meklē
Cēsu pils
Cēsu pils

Kultūra
Pilsētas un novadi
Kari un nemieri


13-21.gs.

Cēsu pils

Konventa tipa mūra celtne ar 4 torņiem un 3 priekšpilīm. Viens no stiprākajiem Livonijas ordeņa cietoķšņiem Baltijā. Celta ap 1209 pēc Zobenbrāļu ordeņa mestra Venno rīkojuma, darbus pabeidzis nākamais ordeņa mestrs Folkvīns. 1. un 2. priekšpils robežās bijuši dziļi aizsarggrāvji uz kuriem pa apakšzemes caurulēm ievadīts ūdens no dīķa un apkārtnes avotiem. Pili un 1. priekšpili savienojis paceļamais ķēžu tilts.

Pils kompleksā ietilpst 5 torņi (Lademahera tornis ir jaunās pils tornis). Masīvākais un greznākais bijis Rietumtornis (sienu biezums 5,25m), kas kalpojis arī reprezentācijai - 3.stāvā atradies t.s. mestra kambaris, kura griestus segušas zelta zvaigžņu velves. Augstākajam tornim (Garajam Hermanim) bijuši 5 stāvi un kopā ar apakšstāvu (zem zemes) tas bijis 32,4m augsts. Šajā tornī atradies cietums un moku pagrabs.

Vairākkārt pārbūvētā pils 1239-1561 ar pārtraukumiem bija Livonijas ordeņa mestru rezidence. Valters fon Pletenbergs, centās Cēsis izveidot par Livonijas ordeņa valsts galvaspilsētu, tāpēc paplašināja un nostiprināja gan pili, gan pilsētu.

Livonijas kara 2.posma laikā 1577 krievu karaspēks aplenca un apšaudīja pili un pilsētu. Lai nekristu ar cietsirdību slavenā cara Ivana IV rokās, pils garnizons un viņu ģimenes locekļi (~ 300 cilvēku) vienā pils daļā paši uzspridzinājās. Sevišķi stipri pils cieta Ziemeļu kara laikā 1703, kad to kopā ar pilsētu ieņēma un izpostīja krievu karaspēks (pilsētā dzīvi palika 17 cilvēki). Pēc šiem postījumiem pili vairs neatjaunoja.

No 1401 Cēsu pilī vairākkārt notikušas Vidzemes pilsētu apspriedes un Livonijas landtāgi.

18.gs. uz vecās ordeņa pils korpusa pamata celtā jaunā pils kalpojusi par novada administratīvo centru. Mūsdienās jaunajā pilī darbojas Cēsu vēstures un mākslas muzejs. 1952 sākti ordeņa pils restaurācijas darbi, kas vēl nav pabeigti. Pašlaik (2006) Jaunās pils telpās iekārtotā Cēsu novada vēstures ekspozīcija ir iekārtota gandrīz pirms 20 gadiem. Plānota jaunas, interaktīvas ekspozīcijas izveidošana, kurā Cēsu pilsētas un novada kultūrvēsturei nozīmīgas tēmas paredzēts iekārtot restaurētajos un rekonstruētajos Jaunās pils interjeros.

Arheoloģiskajos izrakumos (1960, R.Malvess; pēc 1974 Z. un J.Apali) atsegts pils R spārns, apbūve D pusē un tilta konstrukcijas. Atrasti ieroči, keramika, zelta un sudraba nauda u.c. senlietas.

2006. gada vasarā 32. sezonu turpinājās Cēsu viduslaiku pils arheoloģiskā izpēte, kuras laikā iegūts plašs senlietu materiāls – 300 dažādas funkcionālas nozīmes priekšmeti, kas raksturo pils iemītnieku ikdienas dzīvi un pagalmu – pils daļu, kur notika brīva kustība.Svarīgs atradums bija arī 14 monētas – 16. un 17.gs. šiliņi, kas norāda uz pils apdzīvotības pēdējo periodu. Arheoloģiskie izrakumi turpināsies atī nākotnē.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012