Atbildes, kuras tu meklē
Cistercieši cērt koku
Daugavgrīvas klostera abata zīmogs

Iedzīvotāju sociālie slāņi
Reliģija


11.-16.gs.

Cistercieši

Katoļu mūku ordenis, ko 1098 nodibināja Benediktiešu ordeņa abats Roberts no Molesmes. Pirmais klosteris ar nosaukumu Cistercium atradās netālu no Dižonas, Francijā. Cisterciešu mūki vēlējās dzīvot vēl askētiskāk nekā citos ordeņos. Ordeņa uzplaukums sākās 12.gs., kad tajā iestājās un to reorganizēja Sv.Bernārs no Klervo (no tā saukti arī par bernardiešiem). Cisterciešu klosteri strauji izplatījās pa visu Eiropu, un ap 1200.g. jau bija aptuveni 2 tūkst. vīriešu un sieviešu klosteri.

12.gs. cistercieši bija vieni no aktīvākajiem krusta karu idejas iedvesmotājiem un uzturētājiem. Baltijas kristianizācijā aktīvākie bija Lejasvācijas cistercieši. Pirmais cisterciešu klosteris Latvijas teritorijā tika nodibināts 1205 Daugavgrīvā. 1228.g. kurši un zemgaļi to ieņēma un nopostīja. Atjaunoto klosteri 1305 nopirka Livonijas ordenis un tajā ierīkoja komturijas centru. No 1255 līdz reformācijai Rīgā darbojās cisterciešu Sv.Marijas Magdalēnas sieviešu klosteris. Cistercieši īpaši attīstīja dievmātes kultu.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012