Atbildes, kuras tu meklē

Politiskās attiecības
Kari un nemieri


1260

Durbes kauja

Notika 1260.13.VII starp Vācu ordeņa Livonijas un Prūsijas atzara un Dānijas vasaļu (no Ziemeļigaunijas) apvienotajiem spēkiem pret žemaišiem. Domājams, ka tā bijusi 13.gs. lielākā un nozīmīgākā kauja Austrumbaltijā.

1260.g. vasarā, gadu pēc Livonijas ordeņa sakāves kaujā pret žemaišiem pie Skodas, Livonijas ordeņa mestrs Hornhūzens organizēja jaunu iebrukumu Žemaitijā, kurā bez krustnešiem tika iesaistīti arī kurši, zemgaļi, igauņi, prūši un citi pakļauto Baltijas tautu karavīri. Lielais karaspēks pulcējās pie vācu cietokšņa Mēmelburgas (tagad Klaipēdas). Žemaiši, apsteidzot ordeni, iebruka Kursā, kur siroja un laupīja. Kad žemaiši ar bagātīgu laupījumu atgriezās Lietuvā, pie Durbes viņus sagaidīja apvienotais ordeņa karaspēks. Sākās kauja, kuras laikā daļa kuršu un igauņu pārgāja žemaišu pusē, jo krustneši negribēja atdot kuršiem no žemaišiem atņemtos ciltsbrāļus, bet kopā ar sagūstītajiem žemaišiem uzskatīja tos par savu kara laupījumu. Kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas zemes maršals, ap 150 ordeņa brāļi bruņinieki un liels skaits vietējo karavīru. Pēc Durbes kaujas pret vāciešiem sacēlās kurši, prūši un Sāmsalas igauņi. No kristietības un sadarbības ar ordeni atteicās arī Lietuvas valdnieks Mindaugs.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012