Atbildes, kuras tu meklē

Kari un nemieri
Iedzīvotāju sociālie slāņi


1792

Dzirnavnieku dumpis

Amatnieku nemieri Jelgavā. Nemieru tiešais iemesls bija Kurzemes un Zemgales hercogistes dzirnavnieku cunftes sadursme ar hercoga Pētera Bīrona ierēdņiem atalgojuma dēļ. Dzirnavnieki apsūdzēja hercoga muižu pārvaldnieku nelikumībās un lūdza lietu izskatīt tiesā, kā arī atjaunot dzirnavnieku cunftei pārvaldnieka darbības dēļ zudušās privilēģijas. Uz gaidāmo tiesu 1792.30.XI Jelgavā sabrauca dzirnavnieki no visas hercogistes. Tiesa pārvaldnieku attaisnoja. Neapmierinātie dzirnavnieki pieprasīja hercogam izskatīt apsūdzību vēlreiz, kā arī atmaksāt viņu izdevumus, kas radušies dzīvojot Jelgavā un gaidot spriedumu.

Hercogs pavēlēja dzirnavniekiem atgriezties savās dzīves un darba vietās, tomēr nemiernieki Jelgavu neatstāja. Lai ātrāk konfliktu izšķirtu, 12.XII no Vircavas Jelgavā ieradās hercogs un nolika lietas atkārtotu izskatīšanu uz 13.XII. Šajā dienā apmēram tūkstotis nemiernieku sapulcējās pie hercoga pils. Dumpinieki pārpratuma dēļ sagūstīja vezumus ar izskatāmās lietas tiesu aktīm, domādami, ka vezumos paslēpti un uz pili tiek vesti ieroči.

Hercogs pavēlēja uz dumpiniekiem šaut. Tika nogalināti 14 un ievainoti 9 cilvēki. Nemiernieki no pils atkāpās, tomēr turpināja demonstrācijas Jelgavas ielās un aicināja arī pilsētas iedzīvotājus sacelties pret hercoga varu.

Hercogs centās izlīgt ar dumpiniekiem - sūtīja savus deputātus, kas ieteica iedzīvotājiem izklīst, pretī solot samaksāt nemiernieku parādus krogos un iebraucamajās vietās. 15.XII hercogs solījās arī apbedīt kritušos un gādāt par viņu ģimenēm, kā arī piedot nemieru sācējiem un atstāt spēkā dzirnavnieku amata privilēģijas. Nemieri beidzās, tomēr pilsoņu un hercoga nesaskaņas turpinājās līdz pat hercogistes likvidēšanai 1795.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012