Atbildes, kuras tu meklē
Ernsts Johans Bīrons
Hercoga guļamistaba
Sudraba zāle Jelgavas pilī
Hercoga tējas un kafijas servīzes daļa
Hercoga Ernsta Johana krūšutēls
Liepājas pilsētas gvardes standarts
Rundāles pils Austrumu parādes kāpņu telpa
Rundāles pils Zelta zāle
Rundāles pils Baltā zāle
Hercoga Ernsta Johana guļamistaba
Hercogienes Benignas Gotlības portrets
Hercoga guļamistabas plafons Rundāles pilī
Porcelāna kabineta sienas fragments
Skats uz Rundāles pils vārtiem un pagalmu

Saimnieciskā dzīve
Politiskās attiecības
Personālijas


1690-1772

Ernests Johans Bīrons

Kurzemes un Zemgales hercogs 1737-1769. Dzimis Kalnciemā, mazturīga Kurzemes muižnieka ģimenē (sākotnēji uzvārds fon Bīrens, mainīts ap 1711). Daudz ceļojis pa Vāciju un Krieviju; Kēnigsbergas universitātē klausījies lekcijas. Pēc 1716 sāka strādāt Kurzemes un Zemgales hercogienes atraitnes Annas Joanovnas kancelejā Jelgavā, 1718 kļuva par hercogienes kambarjunkuru. 1730, kad Anna Joanovna kļuva par Krievijas imperatori, E.J. Bīrons ieguva Krievijas grāfa, Svētās Romas impērijas grāfa un virskambarkunga titulu, kā arī visus augstākos Krievijas apbalvojumus. Viņš kļuva par imperatores favorītu un faktisko Krievijas valdnieku (Krievijas vēsturē šo laiku sauc par bironiādi un vaino hercogu Krievijas valsts naudas izšķērdēšanā, tomēr jaunākie pētījumi to neapstiprina). Ar Annas Joanovnas un Žečpospolitas karaļa atbalstu 1737 E.J.Bīrons ieguva hercoga troni. Bīrons Kurzemes un Zemgales hercogistē cēla greznas pilis, atpirka no muižniekiem ieķīlātās muižas un veidoja saimnieciskus kompleksus - ekonomijas. 1740 pēc Annas Joanovnas nāves Bīrons tika arestēts un kopā ar ģimeni izsūtīts trimdā uz Sibīriju. 1763 Katrīna II atjaunoja Bīrona tiesības un viņš atgriezās hercogistē. Muižnieku opozīcijas dēļ 1769 bija spiests no troņa atteikties par labu dēlam Pēterim Bīronam. E.J. Bīronam bez Rundāles pils un Jelgavas pils piederēja arī citas rezidences - Vircavas, Svētes, Zaļenieku un Lustes pilis.

Izmantotā literatūra:

  1. Ernsts Johans Bīrons [katalogs]. R., 1992.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012