Atbildes, kuras tu meklē
"Čigāniete"
Lībiešu svētki Mazirbē
Folkloras ansamblis "Kriviči"

Tautības un etniskās grupas


1918-2006

Etniskās minoritātes

Etnisko minoritāšu īpatsvars 1920-1935 (%):

Krievi7,810,6
Ebreji5,04,8
Baltkrievi4,71,4
Vācieši3,6 3,2
Poļi3,4 2,5
Lietuvieši 1,6 1,2
Igauņi0,60,4
Citi0,50,4
Kopā:27,224,5

Latvijas Tautas padomes politiskajā platformā īpaši tika nodrošinātas mazākumtautību tiesības. Etniskās minoritātes bija pārstāvētas Latvijas Tautas padomē (18 cilv.), Satversmes sapulcē (17 cilv.) un Saeimā (1. Saeimā - 16; 2. Saeimā - 17; 3. Saeimā - 19; 4. Saeimā - 17 cilv.). Latvijā darbojās daudzas minoritāšu biedrības, bibliotēkas, teātri un skolas. 1936 regulāri iznāca 7 laikraksti vācu valodā, 4 - krievu, 2 ebreju un 1 laikraksts lietuviešu valodā.

Saskaņā ar 1919.8.XII izglītības likumu valsts un pašvaldības iestādēm tika uzdots atvērt un uzturēt katrai minoritātei tik daudz skolu, cik vajadzīgs viņu bērnu izglītošanai (skolas).

Apstākļi izmainījās pēc 15. maija valsts apvērsuma, kad minoritāšu tiesības tika ierobežotas un visiem līdzekļiem tika veicināta mācīšanās latviešu skolās.

Smagu triecienu Latvijas minoritātes saņēma no PSRS un nacistiskās Vācijas. Saskaņā ar PSRS un Vācijas noslēgtajiem līgumiem Baltijas vācieši bija spiesti aizbraukt (vāciešu repatriācija.) PSRS terors vērsās ne tikai pret latviešiem, bet arī pret cittautiešiem (14. jūnija deportācijas). Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā tika iznīcināti Latvijas ebreji (holokausts Latvijā) un lielākā daļa čigānu. Pēc 2. pasaules kara slēdza visas nacionālo minoritāšu skolas, bibliotēkas, biedrības un teātrus. Padomju nacionālās politikas rezultātā Latvijas tradicionālās vēsturiskās minoritātes tika pārkrievotas (arī pārkrievošana). 1989 savu nacionālo valodu par dzimto valodu atzina: baltkrievi - 43,8%, poļi - 27,1%, ebreji - 27%, vācieši - 34%.

1989.g. no Latvijas iedzīvotāju kopskaita 48% bija cittautieši, bet 1996.g.- ~45%.

Etniskās minoritātes 1989-2006:

1989(tk)1989(%)1996(tk)1996(%)2001 jūl (tk) 2001 jūl (%)2006 (tk)2006 (%)
Krievi905.534.0816.032.6687.229.3652. 828.5
Baltkrievi119.74.5100.44.094.34.086.63.8
Ukraiņi92.13.573.62.961.82.658.22.5
Poļi60.42.355.42.258.72.555.72.4
Lietuvieši34.61.332.21.332.81.431.31.4
Ebreji22.90.911.20.59.80.49.70.4
Čigāni7.00.37.50.38.20.48.50.4
Vācieši3.80.151.90.083.50.23.80.2
Igauņi3.30.12.90.12.70.12.50.1
Citi29.51.022.80.922.10.931.01.3
Kopā1278.848.01123.944.9981.141.8940.141
tk -skaits tūkstošos; % - % no Latvijas iedzīvotāju kopskaita; nd - nav datu

Latvijas lielākā etniskā minoritāte bija krievi, kas galvenokārt dzīvoja lielajās pilsētās.

Krievu skaits un īpatsvars pilsētās 1995.1.I:

PilsētaSkaits %
Rīga 360610 44,5
Daugavpils 67838 55,8
Liepāja 37371 38,0
Jelgava 22879 32,9
Rēzekne 22462 52,5
Jūrmala 21723 38,6
Ventspils 14191 32,6

1997 salīdzinājumā ar 1989 krievu skaits Latvijā bija samazinājies, gk. sakarā ar Krievijas karaspēka izvešanu, rūpniecības sašaurināšanos un krievu atgriešanos etniskajā dzimtenē (1992.g. aizbrauca 30 tūkst. cilv., 1993.g. - 19 tūkst., 1994.g. - ~13 tūkst., vēlāk aizbraucēju skaits samazinājās un nepārsniedza 10 tūkst. gadā).

Samazinājās arī baltkrievu, ukraiņu, ebreju u.c. minoritāšu skaits Latvijā, kas devušies uz etnisko dzimteni vai Rietumvalstīm.

1988. g. sāka veidoties nacionālo mazākumtautību kultūras biedrības, kā pirmās izveidojās Latvijas Ebreju kultūras biedrība un Latvijas Poļu savienība. Nodibinājās Latvijas Nacionālo Kultūras biedrību asociācija (LNKBA), kurai bija koordinatora loma. Tagad LKNBA sastāvā ietilpst 20 nacionālās kultūras biedrības, kā arī ir dažas ārpus tās. Ir dažas organizācijas, kurām ir īpaša politiskā nostāja pret Latvijas valsti. Mazākumtautību pārstāvjiem ir savi teātri, muzikālās kopas, mākslas apvienības utt. 1996. g. pirmo reizi notika mazākumtautību kultūras festivāls "Latvijas vainags". Festivālā tika pārstāvētas 17 Latvijā dzīvojošās tautības, kopā aptuveni 1000 cilvēku. Festivāla programma bija tik spilgta, ka 1998. gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē mazākumtautību festivāla koncerti tika iekļauti 22. Vispārējo dziesmu svētku programmā. Rīgas 800 gadiem veltīto Dziesmu un deju svētku ieskaņas nedēļas ietvaros 2001. g. jūlijā Rīgas Kongresu namā notika trešais festivāls. Jau 13 gadus festivāla rīkotāja, režisore un direktore ir Irina Viņņika.

Kopš 2003. g. mazākumtautību festivāls " Latvijas vainags" ir Vispārējo latviešu Dziesmu svētku neatņemama daļa. Pašlaik valstī dzīvo 150 dažādu tautību pārstāvji, 5 lielas un 13 mazākas grupas, kas kopj savu etnisko identitāti, tradicionālo kultūru, valodu un paražas.

1991. g. Latvijā tiek pieņemts likums, kas nosaka tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā. 2005./2006. mācību gadā valsts finansēta vidējā izglītība Latvijā ir pieejama astoņās mazākumtautību valodās: krievu, poļu, ebreju, ukraiņu, igauņu, lietuviešu, čigānu un baltkrievu valodā. Divās skolās kā fakultatīvais priekšmets tiek pasniegta čigānu valoda. Lai gan augstāko izglītību Latvijā var iegūt tikai latviešu valodā, tomēr pastāv iespēja atvērt privātu augstskolu, piemēram, Baltijas krievu institūts. Darbojās arī etnisko minoritāšu bibliotēkas un pašdarbības kolektīvi bērniem un pieaugušajiem. Tiek rīkoti festivāli, izstādes u.c. pasākumi. Latvijas Republika noslēgusi līgumus ar atsevišķo minoritāšu etnisko dzimteni par sadarbību kultūras un izglītības jomā.

Izmantotā literatūra:

  1. Zvidriņš P., Vanovska I. Latvieši: statistiski demogrāfisks portretējums. R, 1992
  2. Apine I. Baltkrievi Latvijā. R., 1995
  3. Nacionālās un etniskās grupas Latvijā. R., 1996
  4. Dribins L. Ebreji Latvijā. R., 1996
  5. Jēkabsons Ē. Poļi Latvijā. R., 1996.Nacionālās un etniskās grupas Latvijā. R., 1996
  6. Vēbers E. Latvijas valsts un etniskās minoritātes. R., 1997.53

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012