Atbildes, kuras tu meklē

Politiskās attiecības
Kari un nemieri


1410

Grunvaldes-Tannenbergas kauja   (arī Žalgiras vai Salgiras kauja) 

Notika 1410.15.VII starp Vācu ordeņa un Polijas un Lietuvas karaspēku Grunvaldes (tagad Žalgira, Lietuvā) un Tannenbergas (tagad Stembarka, Polijā) ciemu apkaimē Prūsijā. Vācu ordeņa pusē kaujā piedalījās Vācijas, Anglijas un citu Rietumeiropas valstu bruņinieki. Lietuvas karaspēkā bez lietuviešiem un žemaišiem cīnījās arī Smoļenskas un tatāru pulki, un to vadīja lielkunigaitis Vītauts; Polijas karotāju vadīja karalis Vladislavs II (Jagailis). Ordeņa spēkus komandēja virsmestrs Jungingens. Kaujai sākoties, lietuvieši, uzdūrušies ordeņa izlases vienībām, pameta kaujas lauku. Kaujas kulminācijas brīdī, kad savā starpā cīnījās vācu un poļu bruņinieki, lietuvieši atgriezās. Tas izšķīra kaujas iznākumu. Kaujā krita ievērojamākie Vācu ordeņa bruņinieki, starp 200 kritušajiem bija arī ordeņa virsmestrs un lielmaršals. Kaujai bija izšķiroša nozīme Lietuvas un Polijas karā ar Vācu ordeni (1409-1411). Pēc šīs kaujas Vācu ordenis nekad vairs neatspirga, līdz ar to vājinot arī Livonijas ordeņa stāvokli Baltijā. Kaujas vietā 1960 atklāts piemineklis.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012