Atbildes, kuras tu meklē
J.G.Herders
Piemineklis J.Herderam

Kultūra
Izglītība un zinātne
Personālijas


1744-1803

Herders Johans Gotfrīds   (Herder) 

Vācu filozofs apgaismotājs, literāts, folklorists. Studējis teoloģiju Kēnigsbergas universitātē (1762-1764), pēc tam bijis Rīgas Domskolas pedagogs (1764-1769), no 1771 mācītājs Vācijā.

Rīgā sarakstītajos darbos J.Herders uzsvēris vēstures skatījuma nozīmi literatūras un mākslas vērtēšanā. Atzinumi par tautas valodas un dzejas kopsakaru ar tautas vēsturi izklāstīti darbā "Traktāts par valodas izcelšanos"(1772). J.Herders pirmais lietoja terminu "tautasdziesma", kas pēc tam ieviesās folkloristikā. Vācis dažādus tautu t.sk. latviešu dziesmas un izdevis tās tematiski sakārtotos krājumos (1778, 1779). Strādājot Rīgas Domskolā, kur J.Herders mācīja dabas zinības, matemātiku, franču valodu, stilistiku un vēsturi, centās panākt, lai skola iegūtu iespējami spilgtu nacionālu un lokālu nokrāsu. Aizstāvēdams humānisma idejas J.Herders nosodīja vācu feodāļu agresiju Baltijā 13.gs. Baltijas tautu pakļaušanu un paverdzināšanu. J.Herdera galvenajā filozofiskajā darbā "Idejas par cilvēces vēstures filozofiju" (1-4, 1784-1791) attīstīta doma par nepārtrauktu progresu cilvēces vēsturē un sabiedrības virzību pretim humānismam, īpaši akcentējot saprātu un taisnīgumu. Herdera darbi ietekmējuši klasiskās vācu filozofijas attīstību. J.Herdera piemiņai Auseklis veltījis dzejoli (krāj. "Ozolu vaiņaki", 1875). Rīgā, pretī bijušajai Domskolai J.Herderam uzcelts piemineklis, viņa vārdā nosaukts laukums, kur piemineklis atrodas.

Izmantotā literatūra:

  1. Paklons J. Herders un latviešu literatūra. Varavīksne, 1978.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012