Atbildes, kuras tu meklē
Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljonā

Tautības un etniskās grupas


1989-2006

Iedzīvotāji

2. pasaules kara un latviešu emigrācijas dēļ (2. pasaules kara zaudējumi, latvieši trimdā) iedzīvotāju skaits Latvijā krasi samazinājās. Tomēr straujais migrācijas pieaugums, kas sākās jau pirmajos pēckara gados, iedzīvotāju skaitu atjaunoja un pat palielināja. 1946–1959 tikai pilsētās vien uz migrācijas rēķina iedzīvotāju skaits bija pieaudzis par apmēram 390 tūkst. cilvēku. Forsētās industrializācijas dēļ tas turpināja augt (1959.g. pilsētās dzīvoja 56%, 1970 – 62%, 1979 – 68% iedzīvotāju). 1989–1996 Latvijas iedzīvotāju skaits bija samazinājies no aptuveni 2,7milj. līdz aptuveni 2,5milj. cilvēku, galvenokārt sakarā ar etnisko minoritāšu pārstāvju aizbraukšanu pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas un rūpniecības sašaurināšanos, kā arī ar iedzīvotāju dabiskā pieauguma samazināšanos.

80. gadu otrajā pusē dzimstības līmenis Latvijā bija nedaudz virs vidējā Eiropā, bet 90. gados situācija strauji pasliktinājās. Kopš 1988 dzimušo skaits samazinājās, tikai 21. gs. sākumā tas sāka nedaudz palielināties. Dzimstības līmenis Latvijā ir viens no viszemākajiem pasaulē.

No 1991 katru gadu Latvijā nomira vairāk iedzīvotāju nekā piedzima (1991 nomira 116 cilvēku vairāk, 1993 - vairāk nekā 9 tūkst. cilvēku, bet 1996 - 17 tūkst. cilvēku) un iedzīvotāju dabiskais pieaugums Latvijā bija negatīvs. 1995 tā apjoms bija pat -17 336 cilvēku, 2000 -11 957 cilvēki, bet 2003 -11 431.

Iedzīvotāju lielākā daļa (1991 - ap 71%) turpināja dzīvot pilsētās (Rīgā - vairāk nekā 34% visu Latvijas iedzīvotāju). Tomēr latviešu skaits Latvijā no 1950 bija pieaudzis maz un 1996 vēl nebija sasniedzis 1935.g. līmeni (1,95 milj. cilvēku). Daudzo iebraucēju dēļ latvieši savā zemē bija nokļuvuši uz izdzīvošanas robežas (1989 - 52,04%). 1989-1996 latviešu skaits pakāpeniski pieauga no 1,39 milj. līdz 1,4 milj. cilvēku, galvenokārt uz latviešu repatriācijas rēķina (1989 dzimtenē atgriezās ap 4 tūkst. latviešu, 1990 ap 600 cilvēku, pēc tam atbraucēju skaits samazinājās). 1996 Latvijas Republikā latviešu īpatsvars bija pieaudzis līdz 55,1%. Rīgā 1989-1995 latviešu īpatsvars pieauga no 34% līdz vairāk nekā 37%.

Pēdējos gados latviešu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā pieaudzis - no 57,7% 2000 līdz 58,8% 2005 sākumā. No valsts lielākajām pilsētām augstākais latviešu procents ir Jelgavā - 54,4%. Piecos gados (2000-2005) latviešu īpatsvars pieaudzis visās septiņās republikas pilsētās, no tām visstraujāk - Jelgavā, Liepājā un Ventspilī.

Jūtami ir pieaudzis to personu īpatsvars, kam latviešu valoda ir dzimtā valoda. Gandrīz divkārt ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas latviešu valodu neprot, - no miljona līdz pusmiljonam jeb no 38 % līdz 21 % no visiem iedzīvotājiem.

Pēdējā desmitgadē Latvijā ļoti aktuāls kļuvis emigrācijas jautājums, kas tiek uzskatīts par zināmu riska faktoru. Oficiāli Latviju ir pametuši apmēram 50 000 cilvēku. Viena no lielākajām Latvijas iedzīvotāju kopienām ir Īrijā, ap 15 000, neoficiāli 20 000. Norvēģijā un Vācijā katrā pašlaik strādā apmēram 1500 Latvijas iedzīvotāji, Dānijā - 1055, Zviedrijā - 1000, Kiprā - mazāk nekā 1000, bet pārējās ES valstīs apmēram 400 Latvijas iedzīvotāju. No Latvijas izbraukušo iedzīvotāju sastāda apmēram 5% no Latvijas darbaspēka. Par aizvien nopietnāku problēmu kļūst arī kvalificētu darbinieku deficīts, un šo problēmu vajadzēs risināt vēl vairākus gadus.

Iedzīvotāju skaits Latvijā (tūkst.)

19461708,8
1950 1943,0
1959 2093,5
1970 2364,0
1979 2521,0
1990 1670,0
19962490,6
20002377,3
20062294,5

Izmantotā literatūra:

  1. Zvidriņš P., Vanovska I. Latvieši: statistiski demogrāfisks portretējums. R., 1992
  2. Mežs I. Latvieši Latvijā: Etnodemogrāfisks apskats. R., 1994.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012