Atbildes, kuras tu meklē

Saimnieciskā dzīve
Politiskās attiecības
Iedzīvotāju sociālie slāņi


13-20.gs.

Izceļošanas kustība Latvijā

Iedzīvotāju protesta veids pret politiskiem, saimnieciskiem, sociāliem vai reliģiskiem spaidiem Dzimtenē.

13.gs. beigās, nevēlēdamies pakļauties krustnešiem, zemgaļi un kurši pameta savas dzīvesvietas un lielā skaitā pārcēlās dzīvot uz Lietuvas valsti. Pēc dzimtbūšanas nostiprināšanās, nevēlēdamies pakļauties muižnieku patvaļai, zemnieki aizgāja no savām saimniecībām (zemnieku bēgšana). Zemnieku izceļošana uz kaimiņvalstīm gk. Krieviju, Prūsiju, Poliju un Lietuvu īpaši pastiprinājās kara, bada vai neražas gadījumā. Daudz zemnieku, palikuši bez zemes, savas mājas pameta pēc zemnieku brīvlaišanas. 19.gs. 70. un 80. gados ekonomisko spaidu nomāktie Latvijas zemnieki pārcēlās dzīvot uz Sibīriju un Tālajiem Austrumiem, kur zemi varēja dabūt bez ierobežojumiem. Izceļotāji izveidoja atsevišķas kolonijas. 1881-1897 no Kurzemes un Vidzemes izceļoja ~ 60 tūkst., 1895-1902 no Latgales - ~ 68 tūkst. zemnieku (pavisam līdz 1914 Krievijā kopā ar Sibīriju, Baltkrieviju un Ukrainu izveidojās > 500 latviešu koloniju. Izvērtējot datus, var secināt, ka tolaik Krievijā bija ne mazāk par 200 tūkst. latviešu).

Politisko vajāšanu dēļ daudzi Latvijas iedzīvotāji bija spiesti izbraukt pēc 1905. gada revolūcijas sakāves.

Sevišķi daudz iedzīvotāju Latvija zaudēja 1. pasaules kara laikā, kad karadarbības apdraudēto novadu iedzīvotāji bija spiesti kļūt par bēgļiem, kā arī 2. pasaules kara beigu posmā, kad liela daļa Latvijas iedzīvotāju bēga no sarkanās armijas un padomju okupācijas (latvieši trimdā).

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012