Atbildes, kuras tu meklē

Politiskās attiecības
Kari un nemieri
Reliģija
Pilsētas un novadi


Jersika   (Gerzike, Gerceke, Gercike) 

Latgaļu valsts, kas 12-13.gs. aizņēma plašu teritoriju Daugavas vidusteces baseinā un Z robežojās ar Idumeju, Tālavu un Atzeli, A ar Polockas kņaza zemēm, D ar Daugavu un sēļu zemēm aiz tās un Lietuvas valsti, bet R ar Koknesi un Turaidas lībiešu zemēm. Jersika un tās politiskais centrs Jersikas pilskalns daudzkārt minēts Indriķa hronikā. Jersika bija iedalīta vismaz 7 novados (Asote, Lepene, Autine, Alene, Zērdene, Negste, Cesvaine), tur atradās Autines, Cesvaines, Alenes, Gerdenes, Negstes, Mārcienas, Lepenes, Asotes un Bebernines pilis. Šī plašā teritorija nebija vienādā mērā atkarīga no centra (piem., pilsnovadi uz R no Aiviekstes bijuši samērā patstāvīgi). Politiskā un saimnieciskā ziņā Jersikas valsts bija saistīta ar krievu kņazistēm un Lietuvu. No Krievzemes Jersikā ieviesās kristīgā ticība. 1209.g. vasarā vācu krustneši negaidīti uzbruka Jersikas pilij un nopostīja to. Jersikas valdnieks Visvaldis bija spiests pakļauties un nodot savu valsti Rīgas bīskapam, saņemot to atpakaļ kā lēni. 1211.g. rudenī, iespējams, jau pēc Visvalža nāves, bīskaps pārņēmis savā valdījumā Asoti, Lepeni un Autini, bet Zobenbrāļu ordenis - Aleni, Zērdeni, Negasti un Cesvaini.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012