Atbildes, kuras tu meklē

Saimnieciskā dzīve
Likumdošana un tiesības


1935-1940

Kameras

Ieceltu amatpersonu jeb t.s. profesiju parlaments, ko izveidoja K.Ulmanis pēc 1934.g. 15. maija valsts apvērsuma ar mērķi palielināt valsts monopolu un valsts a/s lomu un mazināt ārzemju kapitāla nozīmi. Izveidoja 6 kameras: Lauksaimniecības (dib. 1935 IV), Amatniecības (dib. 1935 XII), Tirdzniecības un rūpniecības (dib. 1935 I), Darba (dib. 1936 V), Rakstu un mākslas (dib. 1938 V) un Profesiju kameru (dib. 1938 V). Kameras tika pakļautas attiecīgās nozares ministram, kurš uz 3 gadiem iecēla kameras vadību un kameras locekļus (1/3 locekļu katru gadu nomainīja). Kameras piedalījās Valsts Ekonomikas padomē un Valsts Kultūras padomē, kur tām bija ierobežotas padomdevēja tiesības.

Ministru kabinets par savu darbību nebija atbildīgs ne kamerām, ne valsts padomēm. Faktiski kameru izveidošana bija neizdevies eksperiments aizvietot tautas pārstāvniecību ar ieceltām amatpersonām, kaut arī ekonomikā dažas kameras darbojās sekmīgi. 1940.g. K.Ulmanis sāka šīs sistēmas reorganizāciju. 1940.28.II stājās spēkā Tirdzniecības un rūpniecības kameras likuma grozījumi. Tie noteica, ka turpmāk 90 kameru locekļus ievēlēs attiecīgās tirgotāju un namsaimnieku biedrības, bet 30, kā iepriekš, iecels ministrs. Iesākto kameru demokratizāciju bija iecerēts turpināt. Pēc Latvijas okupācijas 1940.17.VI A. Kirhenšteina valdība kameras likvidēja.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012