Atbildes, kuras tu meklē

Politiskās attiecības
Personālijas


1729-1796

Katrīna II

Krievijas imperatore no 1762. Līdz laulībām ar Krievijas troņmantnieku, vēlāko Pēteri III (1745) - vācu princese, Anhaltes-Cerbstes firsta brāļameita Sofija Frederika Amālija. Ar gvardes atbalstu ieguva varu. Katrīnas II ārpolitikas galvenais mērķis bija paplašināt Krievijas īpašumus, ko panāca karojot ar Turciju (1768-1774; 1787-1791) un piedaloties Polijas sadalīšanā (1772, 1783, 1795). Iekšpolitikā īstenoja administratīvās pārvaldes reformu (iedalīja impēriju 50 guberņās, katru guberņu 10 apriņķos; guberņā varu uzticēja ģenerālgubernatoram), ar karaspēku apspieda Pugačova sacelšanos (1773-1775). Nostiprināja muižniecības varu pār zemniecību, ar īpašu žēlastības grāmatu noformēja muižniecības privilēģijas. Aicināja uz Krieviju vācu kolonistus (Latvijā tā radās Iršu kolonija). Atjaunoja Ernsta Johana Bīrona tiesības uz Kurzemes un Zemgales hercogistes troni un, lai atvieglotu Bīronam troņa atgūšanu, 1764.g. vasarā viesojās Rīgā un Jelgavā.

Pēc Katrīnas II nāves Krievijas troni mantoja viņas vienīgais dēls Pāvils I, kas lielu daļu pārvaldes reformu atcēla.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012