Atbildes, kuras tu meklē
Latgaļu vīrieša un sievietes 8.gs. apģērbs
Bronzas važiņu rotas

Iedzīvotāju sociālie slāņi
Kultūra


7 - 12.gs.

Kivtu kapulauks

Vidējā un vēlā dzelzs laikmetalatgaļu apbedījumu vieta, līdzenais kapulauks, atrodas Ludzas rajona Zvirgzdenes pagastā, Cirmas ezera Z krastā. Arheoloģiskajos izrakumos (1938, 1948, 1955, 1957, 1958, vad. E.Šnore) atsegti 175 kapi (no tiem 171 skeletkaps, bet 4 - ugunskapi). Pavisam kapulaukā varēja būt ~ 250 - 300 apbedījumu. Kapulauks atrodas Kivtu apmetnē, kura pētīta vienlaikus ar kapulauku. Mirušie bijuši ierakti 0,15 - 0,80 m dziļumā, guldīti uz muguras, vīrieši R un sievietes A virzienā, kas raksturīgi latgaļu apbedīšanas tradīcijām. Mirušajiem līdzdotas rotas (saktas, kaklariņķi, aproces, gredzeni u.c.), ieroči (šķēpi, cirvji, kaujas naži), retāk darbarīki (sirpis, naži u.c.). Apbedījumu senlietas liecina, ka laikā ap 700 - 800 latgaļu sabiedrība bijusi samērā viendabīga. Lielāka mantiskā un sociālā noslāņošanās vērojama ap 800-1100.g. apbedījumos (bagātam tirgotājam līdzdoti bronzas svariņi, daudzveidīgas rotas, šaurasmens cirvis). Līdzīgi vidējā un vēlā dzelzs laikmeta latgaļu kapulauki Austrumlatvijā konstatēti lielā skaitā (~ 200).

Izmantotā literatūra:

  1. Šnore E. Kivtu kapulauks. R., 1987.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012