Atbildes, kuras tu meklē
Kokneses ģerbonis. 1345
Mūra pils drupas Koknesē
Kokneses pilsdrupas

Saimnieciskā dzīve
Politiskās attiecības
Kari un nemieri
Pilsētas un novadi


13.-19.gs.

Koknese   (vācu Kochenhusen) 

Pilsēta izveidojās latgaļu Kokneses valsts centra vietā. Pēc valdnieka Vetsekes pils nodedzināšana 1209 pēc Rīgas bīskapa Alberta Bukshēvdena rīkojuma tika uzcelta mūra pils. 1297-1562 Kokneses mūra pils bija viena no Rīgas arhibīskapa trīs rezidencēm. Tā kā Koknese atradās izdevīgā vietā - pie Daugavas ūdensceļa un sauszemes satiksmes ceļa, tā izveidojās par nozīmīgu tirgotāju un amatnieku apmetni, kas jau 1277 ieguva pilsētas tiesības un 14.gs. kļuva par Hanzas locekli. 1209-1701 Koknese bija stiprs nocietinājums ar pili (0,2 ha), priekšpili (0,4 ha) un mūriem apjoztu pilsētu (3,6 ha).

Livonijas kara laikā 1577 Koknesi ieņēma Ivans IV, gadu vēlāk to ieguva poļi, bet 1608 tā nonāca zviedru karaļa Gustava II Ādolfa rokās. 1656 VIII pilsētu iekaroja krievi un pārdēvēja to par Dmitrijevu. Cars Aleksejs Mihailovičs uzskatīja Koknesi par nozīmīgu tirdzniecības vietu, tāpēc uzcēla tur Krievijas eksportpreču centrālo noliktavu, kā arī uzbūvēja pirmo un pēdējo Daugavas kara floti. Pēc Kardisas miera līguma (1661) pilsēta tika atdota zviedriem. Lai arī kā tie centās atjaunot pilsētas saimniecisko dzīvi, pūliņi palika bez rezultātiem. 1700 Koknesi ieņēma Polijas karaļa un Saksijas kūrfirsta Augusta pulki, bet 1701, kad Koknesei tuvojās zviedru karaļa Kārļa XII armija, pils nocietinājumus uzspridzināja, un kopš tā laika pils guļ drupās. Ziemeļu kara laikā Koknese tika pilnīgi nopostīta, un tās agrākajā vietā plešas lauki, bet jauna apdzīvota vieta sāka veidoties saistībā ar dzelzceļa līnijas izbūvi 19.gs. 2.pusē.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012