Atbildes, kuras tu meklē
Kroga stadula
Olaines krogs
Jeruzalemes krogs
Krogi Pārdaugavā

Saimnieciskā dzīve
Likumdošana un tiesības


14-20.gs.

Krogs   (lejasvācu kroch) 

Pirmoreiz Latvijā minēti 14.gs. Sākumā krogos tirgoja tikai alu un to ierīkošana bija muižnieku, baznīcu un pilsētu privilēģija. Krogs bija koka ēka un parasti atradās lielceļa malā. 16.gs. krogos pa retam sāka pārdot degvīnu, 17.gs. beigās Vidzemē to tirgoja tikai 14 krogos. Šai laikā pie krogiem sāka ierīkot stadulas un arī īpašu vācu istabu. Zviedrijas karalis 1630.20.XII izdeva pavēli krogos turēt pasta zirgus, kā arī nodrošināt zirgiem barību (elpi); karaļa kurjerus, kas pildīja pastnieku funkcijas, vajadzēja apgādāt ar pārtiku un pajumti.

Vidzemes ģenerālgubernators 1633 noteica, ka uz provinces ceļiem izveidojama krogu-pasta staciju sistēma (posita statio), turklāt attālumam no viena kroga līdz nākamajam jābūt 1,5-2 zviedru jūdzes (1 zv.jūdze=7,1 km). Tika noteikts, ka visiem ceļotājiem krogos jādabū uzturs un naktsmājas. 1669 aizliedza dievkalpojuma laikā krogos pārdot alkoholiskos dzērienus. Vidzemes vadība centās panākt, lai visos krogos būtu vienādas cenas. 17.gs. nogalē Vidzemē bija 251 krogs, no tiem 178 apkalpoja gk. vietējos iedzīvotājus. Krodzinieki bija dažādu tautību un kārtas ļaudis, dzimtcilvēki un brīvie zemnieki.

18.gs., kad krogos sāka pārdot sāli un siļķes un daudz plašāk arī degvīnu, to skaits strauji pieauga. Vidzemes guberņā 18.gs. bija 933 krogi, 19.gs. sākumā-2400, bet vēl pēc 50 gadiem - 3868 krogi. Kurzemes guberņā 18.gs. beigās bija 1850, 19.gs. - 2074 krogi.

19.gs. krogus parasti cēla no mūra un tie atradās pie lielceļiem, ceļu krustojumos, baznīcu tuvumā un miestos. Krogi bija ne tikai dzertuves, bet arī zemnieku sapulcēšanās, apspriežu un izpriecu vieta. Saimnieki krogos salīga darbā arī laukstrādniekus. Pilsētās krogi pildīja arī iebraucamās vietas funkcijas.

Izmantotā literatūra:

  1. A.Teivens. Latvijas lauku krogi un ceļi. R., 1995.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012