Atbildes, kuras tu meklē
Kuldīgas pils

Kultūra
Pilsētas un novadi
Kari un nemieri


13-18.gs.

Kuldīgas pils

Pāvesta sūtnis Modēnas Vilhelms 1242 atļāva Livonijas ordenimBandavā celt pili. Livonijas atskaņu hronikā teikts, ka pils uzcelta mestra Dītriha fon Groningena laikā (1242 - 1245). Jaunā pils atradās stratēģiski izdevīgā vietā - ūdensceļu un sauszemes tirdzniecības ceļu krustpunktā. Sākumā pils nosaukta par Jēzus pili (Jesusburg), tomēr nosaukums nav nostiprinājies un drīz vien tā dēvēta par Goldingenu (no kuršu Kuldinga vai Guldinga). Pils bijusi trīsstāvu konventa tipa mūra celtne ar biezām sienām, maziem lodziņiem un torņiem stūros. Tās celtniecībā izmantots dolomīts (no Ventas gultnes un krastiem). Pils teritorija bijusi nocietināta ar riņķa mūri. Z pusē tas atradies ~ 100 m no pils un pie Alekšupītes ietekas Ventā sasniedzis ~ 10,5m augstumu. ZR daļā atradušies vārti un paceļams tilts pār Alekšupīti. 1678 pie vārtiem uzbūvēts nocietinājuma tornis. Pils A daļā uzcelta baznīca un blakus tai kapitula zāle. Priekšpilī bijušas arī dzirnavas. Pils būves ietvēra zemes vaļņi un grāvji. No 1561 Kuldīgas pilī bieži uzturējies hercogs Gothards Ketlers, bet viņa ģimene tur dzīvojusi pastāvīgi (Kuldīgas pilī atradās arī pirmās hercogu kapenes, 3 mirušie prinči uz Jelgavas pili pārvesti 1583).

1658 Polijas - Zviedrijas kara laikā zviedri un poļi pili divreiz izlaupīja. Hercogs Jēkabs Ketlers pēc atgriešanās no gūsta pili sakārtoja un kādu laiku tur dzīvoja. Hercogs Frīdrihs Kazimirs Ketlers, kas bija liels greznības un izpriecu mīļotājs, pils kapitula zāli pārveidoja par deju zāli un uz tās sienām un griestiem lika uzgleznot visus 44 pēc savas pavēles būvētos kuģus, kā arī iebūvēt pilī podiņu krāsnis.

Ziemeļu kara laikā 1701.g. zviedri pili vēlreiz izlaupīja un izpostīja. 1703 pilī dzīvojis tikai sargs. Skaistās kuģu zāles griesti iebruka 1725, bet 1860 nopostītās pils vietā tika ierīkots parks. Parkā saglabājušās pils ZA stūra drupas; tās ir vecākās mūra celtnes paliekas Kurzemē.

Izmantotā literatūra:

  1. Dziesma M., Rusmanis S. Kuldīga R., 1995.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012