Atbildes, kuras tu meklē
Kuršu ķoniņu Ziemeļu ciema ģerbonis
Kuršu ķoniņu ģerbonis
Leimaņa Frenča Ķēniņa zīmogs. 1652
Kuršu ķoniņa kauss

Pilsētas un novadi
Iedzīvotāju sociālie slāņi
Likumdošana un tiesības


Kuršu ķoniņi

Brīvie Kurzemes pamatiedzīvotāji, vēlāk Livonijas ordeņavasaļi. Pēc 1881.g. tautskaites ziņām kuršu ķoniņi dzīvoja Kuldīgas draudzes 8 ciemos (Viesalgos, Dragūnos, Ziemeļos, Kalējos, Kambarniekos, Ķoniņciemā, Pliņķos un Sausgaļos). Senākās rakstītās liecības par ķoniņu valdījumiem ir 1320 un 1333.g. lēņa grāmatas, bet nav šaubu, ka viņu valdījumi pastāvējuši daudz agrāk. Ķoniņiem piederēja mantojuma zeme, kā arī medību, zvejas un dzirnavu tiesības; katram ciemam bija savs ģerbonis. Tieslietās ķoniņi tāpat kā muižnieki bija pakļauti Kuldīgas komturam, vēlāk virspilskungam. Katra ciema iedzīvotāji ievēlēja arī savu pārstāvi vietējai pašpārvaldei. Ķoniņiem bija pienākums kalpot ordeņa karaspēkā kā vieglajiem jātniekiem un lauksargiem. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā viņu tiesības pakāpeniski sāka ierobežot. 18.gs. kuršu ķoniņi tika ierakstīti Kuldīgas kroņa muižas inventāra grāmatā un pielīdzināti dzimtcilvēkiem. Pēc 74 gadu ilgas tiesāšanās (1810-1884) ķoniņi atguva savas privilēģijas un personisko brīvību. Zeme ķoniņu ciemos bija iedalīta šņorēs un tās kļuva arvien mazākas, jo zemi tradicionāli sadalīja starp dēliem. Kuršu ķoniņiem Vārmas mežā piederēja arī savs svētais mežs, ko ordenis neuzdrošinājās aiztikt, lai gan citur svētbirzes un svētie meži bija nocirsti un iznīcināti. Pēc senas paražas šajā mežā medīja vienu dienu gadā - Ziemsvētkos un no medījuma upurēja. Ķoniņus no nerentablās saimniekošanas sentēvu garā atbrīvoja tikai Latvijas agrārreformas likums (1920). Pie kuršu ķoniņu dzimtām piederēja Dragūnu, Gaiļu, Peniķu, Totengožu, Sirkantu dzimtas. Zināms, ka vienīgi A. Gaiļa pēcteči pārvācojās un caur Lietuvu izceļoja uz Prūsiju. Viens no šā dzimtas atzara ar uzvārdu fon Gayl vēlāk bija Veimāras republikas ministrs. 16.gs. Latvijas vēsturē tiek minēts arī par varonību apbalvotais kuršu ķoniņš A. Peniķis, bet jaunākajā vēsturē zināms šās dzimtas ģenerālis M. Peniķis. Ķoniņi reti laulājās ar kroņa zemniekiem un nekad ne ar privāto muižu zemniekiem. No citiem iedzīvotājiem ķoniņi atšķīrās ar lielāku augumu, platākiem pleciem un gaišiem matiem, bet viņu valoda, apģērbs un paražas bija līdzīgas pārējiem latviešiem. Ziņas par kuršu ķoniņiem ir trūcīgas - ķoniņi bija saglabājuši savu privilēģiju un valdījumu dokumentu ietveres un zīmogus, bet ne pašus dokumentus.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012