Atbildes, kuras tu meklē
Kara karogs
Kurzemes un Zemgales hercogiene Doroteja
Jelgavas vecā pils. 1702
Bodenēra Baltijas karte. 1665
Baltijas karte 17.gs.
Baltijas karte 16.gs.
Liepājas apkārtne. 1636
Dobeles pils. Ap 1660
Usmas baznīcas interjers
Hercoga loža
Usmas baznīcas muzicējošie eņģeļi
Mežziņa rotas karogs

Saimnieciskā dzīve
Perioda raksturojums
Pilsētas un novadi
Politiskās attiecības
Kari un nemieri


1562-1795

Kurzemes un Zemgales hercogiste  (Dukatus Curlandiae et Semigalliae) 

Žečpospolitas vasaļvalsts. Izveidojās Livonijas kara sākumposmā pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma. Tās teritorijā ietilpa bijušā Livonijas ordeņa zemes Zemgalē un lielākā daļa Kurzemes (izņemot Kurzemes bīskapiju un līdz 1609 arī Grobiņas un Liepājas novadu). Par pirmo hercogu kļuva ordeņa pēdējais mestrsGothards Ketlers. Par savu rezidenci hercogs izvēlējās Jelgavas pili (sākotnēji neilgu laiku tā bija Sēlpils un Kuldīgas pils). Administratīvi hercogiste tika iedalīta 4 virspilskunga tiesās - Jelgavas, Sēlpils, Tukuma un Kuldīgas, ko sīkāk iedalīja 8 pilskunga iecirkņos. Muižnieku dzīves organizācijai tika izveidots landtāgs un landtāga iecirkņi. No katra šāda iecirkņa muižnieki deleģēja vienu pārstāvi landtāgam. Ar Gotharda privilēģijumuižniecība tika atbrīvota no visām nodevām un hercogs maz varēja ietekmēt pašapzinīgo muižniecību. Administratīva un tiesas vara hercogam piederēja tikai savos īpašumos (1/3 hercogistes). Faktiski valstī pastāvēja 2 atsevišķi spēki - hercogs ar savu padomi un karaspēku un muižniecība ar landtāgu un savu karaspēku un pat saviem pārstāvjiem Varšavas seimā. Šo spēku attiecības nebija līdzsvarotas.

Hercogam Gothardam Ketleram bija divi dēli - Frīdrihs Ketlers un Vilhelms Ketlers. Pretēji tā laika paražām, kas par mantinieku noteica tikai vecāko dēlu, hercogs ar testamentu valsti sadalīja starp abiem dēliem un abiem atstāja mantojumā arī hercoga titulu (Frīdrihs ieguva Zemgali, bet Vilhelms - Kurzemi. Vilhelma centieni ierobežot muižnieku neatkarību sastapa niknu pretestību. Brāļa Frīdriha prombūtnē landtāga laikā Jelgavā 1615 Vilhelms pavēlēja arestēt muižnieku opozīcijas vadoņus brāļus Noldes. Kad tie pretojās, hercoga ļaudis viņus nogalināja. Muižnieki iesniedza Žečpospolitas karalim un Varšavas seimam sūdzību. Lietu izmeklēja īpaša komisija. Pēc tās lēmuma hercogs Vilhelms zaudēja troni un bija spiests emigrēt. Hercogistes abas daļas atkal apvienoja, par vienīgo valdnieku kļuva Frīdrihs.

1639.g. landtāgā tika nolemts, ka kara laikā no Kurzemes jādod 100 bruņotu jātnieku, no Zemgales tikpat un no Piltenes apgabala 80. Vēlāk muižnieki atzina, ka maksājumi pārāk lieli un lētāk būs naudas vietā dot savus dzimtcilvēkus. Līdz ar to Kurzemes hercoga galvenos spēkus veidoja latviešu zemnieku dragūnu rotas. Domājams, šis karaspēks vēlāk cīnījies pret zviedriem, jo Stokholmas muzejā nonākuši hercogistes kara karogi. Frīdriha valdīšanas sākumā muižnieki panāca, ka tika pieņemta t.s. Valdības formula un Kurzemes statūti, kas vēl vairāk nostiprināja muižnieku neatkarību un hercogistes zemniecību pakļāva dzimtbūšanai. Hercogiste faktiski kļuva par muižnieku republiku.

Hercogs Jēkabs Ketlers turpināja tēva iesākto politiku un centās iegūt absolūtu varu. Viņa valdīšanas laika sākumā Eiropā risinājās Trīsdesmitgadu karš (1618-1648) tāpēc tur bija nepieciešamas preces un pārtika. Hercogs Jēkabs steidzās dibināt arvien jaunus uzņēmumus, kuru ražojumus līdz ar lauksaimniecības precēm varēja izdevīgi pārdot Rietumeiropā. Arvien lielāku nozīmi sāka iegūt manufaktūras, attīstījās tirdzniecība un amatniecība, uzplauka pilsētas. Ventspilī izauga nozīmīga osta, darbojās kuģu būvētava (uzbūvēti 123 kuģi). Arī pārējās lielākajās pilsētās - Jelgavā, Kuldīgā, vēlāk arī Liepājā, darbojās hercoga Jēkaba dibinātie uzņēmumi. Lai iegūtu augstvērtīgāku vilnu vadmalas aušanai, hercogs no Spānijas ieveda smalkvilnas aitas un nometināja tās Liepājas novadā. Sabilē, Abavas senlejas dienvidu nogāzē, tika ierīkoti vīnogu stādījumi. Kuldīga pamazām kļuva par nozīmīgu amatniecības centru, tur veidojās cunftes (pavisam 17), kas apvienoja amatniekus no visas Rietumlatvijas. Ārpilsētas amatnieki maksāja arī zināmu naudas summu par tiesībām zīmogot savus darinājumus ar pusi no Kuldīgas pilsētas amatnieku zīmes. Lai izdevīgāk iegūtu dārgās aizjūras preces, hercogs Jēkabs bija nopircis Andreja salu, vēlāk Tobago salu.

Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā, neievērodami hercogistes neitralitāti, 1658.g. zviedri iebruka Kurzemē un 28.X Jelgavas pilī sagūstīja un aizveda trimdā hercogu un viņa ģimeni. Tā paša gada rudenī, nākdami no Aizputes, Kuldīgā iebruka citi zviedru pulki un ielenca hercoga Kuldīgas pili. Zviedri apsolījās pili nepostīt, un pils garnizons (200 vīru) padevās. Tomēr zviedri solījumu nepildīja - pils un pilsēta tika izlaupītas. Paņēma arī labību un visus labākos pilsētnieku zirgus. Pēc nepilna gada Kuldīgu ieņēma poļi un vēlreiz to izlaupīja. Pēc atgriešanās no zviedru gūsta hercogs Jēkabs lika pili sakārtot un kādu laiku kopā ar ģimeni tur dzīvoja.

Hercoga Jēkaba pēctecis Frīdrihs Kazimirs Ketlers centās turpināt tēva iesākto politiku, taču nesekmīgi. Hercogistes politiskais vājums arvien vairāk piesaistīja Krievijas uzmanību, sevišķi 18.gs. 2. pusē.

17.gs. Polijas - Zviedrijas karš, 18.gs. Ziemeļu karš un Lielais mēris izpostīja hercogistes saimnieciskos sasniegumus. Zeme bija vairākkārt izlaupīta un aizlaista.

1711, atgriežoties no savām kāzām, ceļā nomira jaunais hercogs Frīdrihs Vilhelms Ketlers. Hercogistes tronis palika tukšs. Viņa atraitne Anna Joanovna, kas kopā ar aizbildni Ferdinandu Ketleru bija pārvaldījusi hercogisti, 1730 kļuva par Krievijas imperatori. Par savu favorītu valdniece izvēlējās Ernstu Johanu Bīronu, kaut gan zināmu laiku priekšroku bija devusi Saksijas Moricam. Ar carienes atbalstu Bīrons 1737 ieguva hercogistes troni un titulu. Hercogistes politiskajā dzīvē arvien lielāku ietekmi ieguva Krievija, kas centās nostiprināties Baltijā. Pēc Žečpospolitas sabrukuma beidza pastāvēt arī Kurzemes un Zemgales hercogiste. Iekšējo nemieru (dzirnavnieku dumpis) un Krievijas politiskā spiediena dēļ hercogs Pēteris Bīrons atteicās no troņa un 1795 hercogiste tika pievienota Krievijai un izveidota Kurzemes guberņa.

Izmantotā literatūra:

  1. Kalniņš V. Kurzemes hercogistes valsts iekārta un tiesības. R., 1963
  2. Jukševics J. Hercoga Jēkaba laikmets. R., 1931.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012