Atbildes, kuras tu meklē
Bruņinieku nams Rīgā

Politiskās attiecības
Iedzīvotāju sociālie slāņi


17-20.gs.

Landtāgs

Pēc Livonijas sabrukuma tās agrākajā teritorijā atbilstoši jaunajam politiskajam iedalījumam, izveidojās vairāki landtāgi. Pēc sociālā sastāva tie kļuva par muižnieku kārtas sanāksmēm, kurās pilsētu pārstāvji zaudēja politisko nozīmi.

Pēc Altmarkas pamiera (1629), Pārdaugavas hercogoste tika sadalīta 2 daļās un tur izveidojās arī 2 landtāgi: 1. Zviedru Vidzemes landtāgs, kas ieguva plašas politiskās privilēģijas (landrātu kolēģija), kuras saglabājās arī pēc pievienošanas Krievijas impērijai (1721); 2. Poļu Vidzemes jeb Inflantijas (Latgalē) landtāgs, ko sauca par seimiku. Seimiks saglabājās arī pēc Latgales pievienošanas Krievijai (1772) līdz 1831, kad to aizstāja ar muižniecības guberņas un apriņķa sanāksmēm. Vidzemes muižniecības landtāgu sanāksmes noturēja Rīgā, Bruņniecības namā (tag. Latvijas Republikas Saeimas ēka). 20.gs. sākumā Vidzemes bruņniecības kantorim un arhīvam uzcēla atsevišķu namu Jēkaba ielā 10/12.

Kurzemes un Zemgales hercogistē līdz 1617 landtāgs bija pakļauts hercogam, bet vēlāk faktiski kļuva neatkarīgs. Pēc hercogistes likvidēšanas un tās teritorijas pievienošanas Krievijas impērijai (1795) hercogistes landtāgs tika pārveidots par Kurzemes guberņas muižnieku kārtas sanāksmi. Vidzemes un Kurzemes landtāgi pēdējo reizi sanāca 1920. Landtāga sēdes vadīja landmaršals.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012