Atbildes, kuras tu meklē
Lielais Valsts ģerbonis
Latvijas Republikas karogs
G.Ulmanis
"Dievs, svētī Latviju!"

Saimnieciskā dzīve
Perioda raksturojums
Politiskās attiecības
Izglītība un zinātne


1985-2009

Latvijas Republika II

1985 PSRS tika uzsāktas reformas (M.Gorbačova "perestroika"). Sabiedrības dzīves demokratizācijas process pakāpeniski attīstījās arī Latvijā. Liela nozīme bija Radošo savienību plēnumam (1988.1-2.VI), kurš iezīmēja pavērsienu latviešu tautas pagātnes un tagadnes izvērtēšanā, kā arī nākotnes izpratnē. 1988 X notika Latvijas Tautas frontes (LTF), ko atbalstīja simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, 1.kongress. 1989 X LTF savā programmā pasludināja, ka tās mērķis ir Latvijas neatkarības atgūšana. Kā pretspēks LTF 1989 I tika nodibināta Interfronte. Arī Latvijas kompartijā notika spēku polarizācija, kuras pamatā bija attieksme pret Latvijas valstisko neatkarību. Atšķirīgo uzskatu dēļ 1990 IV kompartija sašķēlās (Latvijas kompartijas sašķelšanās).

1990.4.V jaunievēlētā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma Neatkarības deklarāciju. Tomēr PSRS nevēlējās atzīt Baltijas valstu iedzīvotāju vēlmi atgūt neatkarību (Baltijas ceļš). Lai saglabātu impēriju, PSRS lietoja arī bruņotu spēku (barikāžu dienas Rīgā; (OMON darbība Latvijā), kaut gan 1991.3.III Latvijas Republikas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecināja, ka ~75% iedzīvotāju atbalstīja demokrātiskas un neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošanu.

Atjaunotajai Latvijas Republikai vajadzēja noteikt valsts pilsoņu kopu (pilsonība). 1995 sākās arī naturalizācijas process.

Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem valsts tautsaimniecības pamatu nostiprināšanā bija naudas reforma. No 1993 pakāpeniski samazinājās inflācija.

Pārejot no plānveida saimniecības uz tirgus ekonomiku, kļuva nepieciešams sakārtot valstī īpašuma tiesības. 1991.30.X tika pieņemts likums Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā un Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem.

1990 XI Latvijā sāka īstenot agrāro reformu. Reformas gaitā zemi varēja atgūt bij. īpašnieki un to mantinieki. 1992.g. lauku apvidos sākās arī zemes privatizācija, ar 1991 XI sākās zemes reforma pilsētās. 1993 atjaunoja 1937.g. Zemesgrāmatu likumu (pirmais atgūtais zemes īpašums Latvijā reģistrēts 1993.1.VI).

Stāvokli lauksaimniecībā sarežģīja ļoti sasteigtā kolhozu likvidācija, šaurais iekšējais tirgus, ko pārpludināja lētā ārvalstu produkcija, finansu krīze, ko izraisīja lielo banku bankrots, kā arī nesamērīgi augstās banku kredītu likmes. Privatizētie lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi vilcinājās ar samaksu piegādātājiem un radīja papildus grūtības zemniekiem.

Sarežģītā stāvoklī nonāca arī rūpniecība, kas līdz Latvijas Republikas neatkarības atgūšanai bija iekļauta vienotā PSRS tautsaimniecības kompleksā (arī industrializācija). Pēc PSRS sabrukuma un hiperinflācijas, kas sākās bij. PSRS teritorijā, neveiksmi cieta arī Latvijas ražošanas un tirgus partneri. Straujās ekonomikas lejupslīdes dēļ pieauga bezdarbs. Visi šie apstākļi nelabvēlīgi ietekmēja demogrāfisko stāvokli Latvijā. Arī vairāku tūkstošu iedzīvotāju gk. etnisko minoritāšu pārstāvju emigrācija samazināja iedzīvotāju skaitu valstī.

Saimnieciskās grūtības ietekmēja arī izglītību (skolas; augstskolas). Sevišķi sāpīgi tās skāra zinātni. Naudas trūkuma dēļ tika slēgtas vairākas zinātniskās iestādes, > 1/2 samazinājās zinātnieku skaits valstī.

Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijā, ko Augstākā Padome pieņēma 1990.4.V, tika noteikts pārejas periods valsts neatkarības atgūšanai. Taču PSRS valdība, kas centās saglabāt impēriju, atteicās sākt sarunas par šo jautājumu un 1991 VIII aicināja bij. savienotās republikas parakstīt jaunu Savienības līgumu. Latvija, Lietuva un Igaunija kategoriski atteicās pievienoties jaunajam līgumam. 1991.19.VIII PSRS notika valsts apvērsums (Augusta pučs Maskavā). Latvijas Republikas AP neatbalstīja pučistus un, izmantojot politisko situāciju, 23.VIII pasludināja Latvijas valsts neatkarību (Latvijas Republikas neatkarības atgūšana).

Latvija atguva patstāvību arī starptautisko jautājumu izlemšanā, t.i., kļuva par starptautisko attiecību subjektu. 1991 IX Latvija kļuva par ANO, vēlāk arī citu starptautisko organizāciju dalībvalsti. 1995.31.I Latviju uzņēma Eiropas Padomē. 10.II pie Eiropas Padomes ēkas Strasbūrā tika pacelts Latvijas Valsts karogs. Īpaši nozīmīga ir 1998.g. 17. janvārī parakstītā Baltijas valstu un ASV Partnerības harta. Tā skaidri apliecina Baltijas valstu tiesības un iespējas integrēties Rietumu drošības struktūrās. Partnerattiecību hartā norādītas katras valsts tiesības uz individuālu vai kolektīvu pašaizsardzību, to tiesības brīvi izvēlēties savus drošības modeļus.

Tika nosprausti Latvijas ārpolitikas galvenie stratēģiskie mērķi, tie ietver dalību Eiropas Savienībā (sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā sākās 2000.g., 2002.13.XII Eiropas Savienība uzaicināja Latviju kļūt par dalībvalsti) un integrāciju NATO (2002.21.XI NATO uzaicināja Latviju pievienoties aliansei), arī labu kaimiņattiecību uzturēšana ar Krieviju. Pēc neatkarības atgūšanas viens no svarīgākajiem valsts pasākumiem bija Krievijas karaspēka izvešana un Latvijas aizsardzības spēku izveidošana.

Tika atjaunota Satversmes un Saeimas darbība, darbu uzsāka Ministru kabinets un Valsts prezidents. Veidojās un nostiprinājās politiskās partijas.

1994 g. Latviju atstāja pēdējā padomju karaspēka vienība. Kopš 2004 g. Latvija ir NATO dalībvalsts, un Latvijas Bruņotie spēki piedalās starptautiskās miera uzturēšanas misijās. Līdz 2006 g. beigām Latvija plāno pilnībā pāriet uz profesionālo militāro dienestu. Tāpat kā Latvijas valsts arī Latvijas vēlēšanu sistēma piecpadsmit gados kopš valsts neatkarības atjaunošanas ir piedzīvojusi virkni pārmaiņu. Šajā laikā Latvijā ir notikusi pāreja no mažoritārās vēlēšanu sistēmas, kuru izmantoja Padomju Latvijas Sociālistiskajā Republikā uz proporcionālo vēlēšanu sistēmu, kādu lietoja pirmās Latvijas Republikas laikā 20.gadsimta 20. un 30. gados. Kopš valsts neatkarības atjaunošanas Latvijā ir notikušas piecas parlamenta vēlēšanas – 1993., 1995., 1998., 2002. g. un 2006.g. un četras pašvaldību vēlēšanas – 1994., 1997., 2001. un 2005.g., strādājuši 11 Ministru kabineti.

2004 g. 12. VI, neilgi pēc valsts uzņemšanas Eiropas Savienībā, Latvijā pirmo reizi notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas, nākamās notika 2009. g. VI.

2013 g. 1. jūnijā Latvijā notika kārtējās pašvaldību vēlēšanas.

2010. g. oktobra pirmajā sestdienā notika parlamenta vēlēšanas (tika ievēlēta 10. Saeima). 2011. gada 28. maijā Valsts prezidents Valdis Zatlers ar rīkojumu Nr.2, pamatojoties uz Satversmes 48.pantu, pirmo reizi Latvijas Republikas vēsturē ierosināja Saeimas atlaišanu. 2011. gada 23. jūlijā notika tautas nobalsošana par 10. Saeimas atlaišanu. Saskaņā ar tautas nobalsošanas rezultātiem 10. Saeimas atlaišanu atbalstīja vairāk nekā puse no balsotājiem (94,3%). Tādējādi atbilstoši Satversmes 48. pantam 10. Saeima bija uzskatāma par atlaistu un tika izsludinātas jaunas, ārkārtas, vēlēšanas. 11. Saeimas vēlēšanas notika 2011. gada 17. septembrī.

Tuvākās vēlēšanas

2014. gada 24. maijs - Eiropas Parlamenta vēlēšanas

2014. gada 4. oktobris - 12. Saeimas vēlēšanas

2017. gada 3. jūnijs - republikas pilsētu domes un novadu domes vēlēšanās

5. Saeima 1993 7.VII par Valsts prezidentu ievēlēja G. Ulmani (atkārtoti ievēlēts amatā 1996 18.VI), bet 1999 17 VI Latvijas Republikas Saeima uz četriem gadiem par Latvijas Valsts prezidenti ievēlēja Dr. Vairu Vīķi-Freibergu un viņas mandātu atjaunoja 2003.gadā. 2005.g. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Latvijas prezidenti iecēla par īpašo sūtni ANO reformas jautājumos. 1995. gadā tika pieņemts Pilsonības likums, tas nosaka procedūru, kā visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji var kļūt par pilsoņiem. Papildinot pilsonības likumdošanu, Latvija ir ņēmusi vērā starptautisku organizāciju rekomendācijas (ANO, Eiropas Padome, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija). Pēc pilsonības likuma liberalizācijas 1998. g. rudenī naturalizācijas pieteikumu apjoms ir gandrīz četrkāršojies. Bērni, kas piedzimuši nepilsoņiem pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, iegūst Latvijas pilsonību automātiski.

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) 2004 g. 1. V Latvija turpina piesaistīt ārvalstu investorus. Pašlaik Latvijā ir 22 bankas, kuras piedāvā pilnu produktu un pakalpojumu klāstu. Latvijas bankas ir atpazīstamas ar to vēlmi apkalpot nerezidentus, kā arī ar angliski un krieviski runājošiem kontu menedžeriem. Turklāt visas Latvijas bankas piedāvā modernas, ērti lietojamas un drošas attālinātās konta pārvaldīšanas sistēmas.

Vairākās jomās — kokapstrādē, automašīnu daļu ražošanā, metālapstrādē, poligrāfijā u. c. ārvalstu uzņēmumi ir uzsākuši tādu produktu ražošanu un eksportu no Latvijas, kādu paši Latvijas uzņēmēji nebija uzsākuši un droši vien arī tuvākajā laikā neuzsāktu. Šo ražotāju ienākšana nozīmē ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, jaunus pasūtījumus piegādātājiem no Latvijas, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem — jaunas darba vietas. Struktūrfondu pieejamība Latvijas uzņēmumiem ir ļāvusi ar lielāku vērienu realizēt uzņēmumu ieceres, atrisināt problēmas, kuras kavēja ražošanas apjoma pieaugumu, līdz ar to arī eksporta pieaugumu.

Latvijā pēdējos gados vērojamā ekonomikas attīstība pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū. Lai gan samazinās iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits palielinās un pieaug nodarbinātības līmenis. Piecu gadu laikā (2000-2004) nodarbinātības līmenis ir palielinājies par 4,8 procentpunktiem. 2005. g. tas sasniedza 63,1%.

Pašlaik Latvijā strādā 11. Saeima, Latvijas Valsts prezidents ir Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja - Solvita Āboltiņa (kopš 11. 2010.), bet Ministru prezidents - Valdis Dombrovskis (demisionējis).

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012