Atbildes, kuras tu meklē
Latvijas un Krievijas robežvārti Zilupē
Latvijas austrumdaļa ar Abrenes apriņķi

Politiskās attiecības
Pilsētas un novadi


1920-1944

Latvijas valsts robežas

1917.g. rudenī, vēl pirms Latvijas Republikas pasludināšanas, Latviešu pagaidu Nacionālā padome pieņēma lēmumu par latviešu apdzīvoto teritoriju apvienošanu un noteica, ka Latvijā ietilpst Kurzeme, Vidzeme un Latgale. Līdz tam latviešu etniskā teritorija bija sadalīta starp Krievijas impērijas trim guberņām (Kurzemes guberņa, Vidzemes un Vitebskas guberņas latviešu daļas) un kļuva par kavēkli latviešu nācijas attīstībai. Latvijas valsts robežas ar kaimiņvalstīm galīgi tika noteiktas pēc tam, kad šķīrējkomisijas nosprauda robežu dabā un noslēdza attiecīgas konvencijas (1927 ar Igauniju, 1930 ar Lietuvu, 1923 ar PSRS, 1936 ar Poliju). Latvijai bija starptautiski atzītas robežas ar Igauniju (375 km), PSRS (351 km), Lietuvu (570 km) un Poliju (105 km); jūras robežas garums - 494 km. Nospraužot robežas valsts dienvidos, Latvija Lietuvai iemainīja Kurzemei piederošo Palangu (1897 tur dzīvoja ap 3,5 tūkst. latviešu) pret pusi Aknīstes pagasta Sēlijā un nelielu daļu Brunavas pagastā (tagadējā Bauskas rajonā), kā arī pret nelielām teritorijām citos pagastos Latvijas dienvidos. Saskaņā ar Latvijas un Krievijas miera līgumu un konvenciju par robežu ar PSRS Latvijas teritorijā ietilpa Abrenes apriņķis (līdz 1938 Jaunlatgales apriņķis). 1944.23.VIII Abrene (tagad Pitalova) un 6 šā apriņķa pagasti tika pievienoti Pleskavas apgabalam Krievijas Federācijā. Latvijas valsts faktiskās sauszemes robežas kopgarums pēc 1944 kļuva 1370 km, un robeža bez izmaiņām palika vienīgi ar Lietuvu.

Izmantotā literatūra:

  1. Poļaks P. Valsts robeža//Latvijas Vēsture. 1993,1
  2. Lībers D.A. Krievijas un Latvijas teritoriālais strīds Abrenes jautājumā: Padomju varas laiku mantojums//Latvijas Vēsture. 1996, 5.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012