Atbildes, kuras tu meklē
E.Laube
Kāpņu telpa Rīgā, Alberta ielā 12
Ēka Rīgā, Alberta ielā 12
Vasarnīca Bulduros
Ķemeru viesnīca
Latvijas Universitātes vestibils
Lauksaimniecības akadēmijas griestu lustra
Lauksaimniecības akadēmijas aula Jelgavā
Rīgas pils viesību zāle
A.Krastkalna nams Brīvības ielā 47
Ēka Rīgā, Alberta ielā 11

Kultūra
Personālijas


1880-1967

Laube Eižens

Arhitekts. Dzimis 1880.25.V Rīgā amatnieka un namīpašnieka ģimenē. Beidzis privātskolu, 1906 - Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Arhitektūras nodaļu. Pēc tam strādājis Konstantīna Pēkšēna birojā, 1907 nodibinājis savu arhitektūras biroju; bijis RPI docētājs, 1909-1914 arī Rīgas pilsētas būvvaldes eksperts. Piedalījies Latvijas universitātes organizēšanā, 1922 - LU rektors, Arhitektūras fakultātes dekāns (1919-1922, 1932-1934, 1938-1940). Latvijas Arhitektu biedrības priekšsēdētājs (1924-1926), no 1936 Nacionālās celtniecības komitejas arhitektonisko jautājumu komisijas vadītājs.

1944 emigrējis uz Vāciju. 1947-1949 Baltijas universitātes (Pinnebergā) profesors. 1950 pārcēlies uz ASV, strādājis Olimpijā (Vašingtonas pavalsts) kādā projektu birojā, no 1955 dzīvojis Portlendā (Oregonas pavalsts).

Pirmos projektus izstrādājis kopā ar K.Pēkšēnu agrā jūgendstila dekoratīvās formās vai nacionālā romantisma ievirzē (īres nams Alberta ielā 12, A.Čaka ielā 26, A.Ķeniņa skolā Tērbatas ielā 15/17), patstāvīgas darbības sākumā pievērsies gk. nacionālā romantisma stilam (īres nami Alberta ielā 8, Brīvības ielā 37, 47, 62). Īsi pirms 1.pasaules kara vairākas celtnes veidojis neoklasicisma manierē (Rīgas Latviešu biedrības nams Merķeļa ielā 13, kopā ar E.Poli; ēka Marijas ielā 25).

1903-1912 E.Laube atklātos arhitektūras projektu konkursos ieguvis sešas 1. godalgas. Pēc E.Laubes projekta pēc ugunsgrēka atjaunota Saeimas ēka (1922), celta Jelgavas cukurfabrika (1925), Sv.Jāņa baznīcas mācītāja māja (1929), Ķemeru viesnīca (vēlāk sanatorija, 1933), veidota Ķeguma spēkstacijas arhitektūra, veiktas pārbūves Rīgas pilī (1938).

Pavisam pēc E.Laubes projektiem uzceltas vai pārbūvētas >200 dzīvojamo un sabiedrisko ēku, t.sk. ~ 90 daudzstāvu mūra namu Rīgā. Publicējis arī zinātnisku darbu par arhitektūras stilu un teorijas jautājumiem.

1930 E.Laube ievēlēts par LU goda doktoru, 1940 piešķirta Tēvzemes balva.

Miris 1967.21.VII Portlendā.

Izmantotā literatūra:

  1. Krastiņš J. Eižens Laube//Zvaigzne. 1989,6.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012