Atbildes, kuras tu meklē
Traktoristu sacensības

Saimnieciskā dzīve


1920-1940

Lauksaimniecība

Latvijas Republikas galvenā tautsaimniecības nozare. Par spīti 1. pasaules kara zaudējumiem un tam ko zemniekiem nodarīja padomju vara Latvijā, lauksaimniecība agrārās reformas gaitā atjaunojās un 30. gados strauji attīstījās. Zemniekiem tika piešķirti ilgtermiņa kredīti celtniecības materiālu un inventāra iegādei, noteikti izdevīgi ieved - un izvedmuitas tarifi u.c. atvieglojumi.

Salīdzinājumā ar 1913 (1,7 milj. ha) par > 20% pieauga aramzemes platība (1935.g. - 2,1 milj. ha).

Vidēji raža no 1 ha (centneros)

Gadi Rudzi Kvieši Kartupeļi Cukurbietes(ziemas)
1920 6,08 6,7 76,2 -
1929 10,1 10,9 130,7 121,0
1937 14,6 13,7 140,2 203,1
1940 13,6 14,1 150,0 195,1

Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm vidēji raža Latvijā bija zema, tomēr 1932 valsts sevi pilnīgi apgādāja ar graudiem, bet 1934 jau tos eksportēja (87 tūkst. tonnu rudzu un 30 tūkst. tonnu kviešu). 30. gadu beigās graudkopība un augkopība deva ~ 33% no lauksaimnieku ienākumiem, bet lopkopība 51%.

Lopkopība izvirzījās par lauksaimniecības galveno nozari un attīstījās ļoti veiksmīgi.

Mājlopu skaits (tūkst.)

Gadi Zirgi Liellopi Aitas Cūkas
1920 261 768 978 481
1937 392 1210 1334 739
1939 415 1272 1469 890

Lauku attīstību veicināja arī plašais lauksaimniecības biedrību tīkls. Lauksaimniecības kamera 1935 daļu šo biedrību slēdza; saskaņā ar kameras paraugstatūtiem tika izveidota pa vienai biedrībai katrā pagastā. Piena produktu ražošanā liela nozīme bija piensaimnieku sabiedrībām (1925.g. bija > 100, 1937.g. - ~300). Šo sabiedrību pienotavās pārstrādātā piena daudzums īsā laikā dubultojās (1937.g. - ~547 tūkst. tonnu piena, saražots ~22 tūkst. tonnu sviesta). Liela uzmanība tika pievērsta lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu izkopšanai.

1938.g. Latvija kā piena (gk. sviesta) un gaļas (gk. bekona) produktu eksportētāja ieņēma 4.vietu Eiropā (pēc Dānijas, Nīderlandes un Zviedrijas).

Mehanizācijas līmenis zemnieku saimniecībās bija relatīvi zems, tāpēc 30. gados lauksaimniecībā nodarbināja sezonas strādniekus no ārzemēm (gk. no Lietuvas un Polijas; 1936.g. pavisam ~ 48 tūkst. cilvēku, 1938.g. - 37 tūkst. cilvēku). Pēc Latvijas okupācijas (1940) sākās padomju zemes reforma, tika dibināti pirmie kolhozi.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012