Atbildes, kuras tu meklē
Sēļu vīrieša tērps
Kapu izvietojums Lejasdopeļu kapulaukā

Kultūra


9/10-13.gs.

Lejasdopeļu kapulauks   (arī Sēlpils Lejasdopeļi) 

Vēlā dzelzs laikmetasēļu apbedījumu vieta Aizkraukles rajona Staburaga pagastā. Tas ir uzkalniņu kapulauks ar 63 uzkalniņiem. Arheoloģiskajos izrakumos (1960-1961, vad. E.Šnore) izpētīti 10 uzkalniņi (to augstums 0,6 - 2 m, diametrs 7-10 m). No pētītajiem uzkalniņiem tikai 4 bijuši individuālie apbedījumi, pārējos uzkalniņos apbedīti vairāki mirušie (kolektīvie uzkalniņi). Izrakumos atsegti 37 skeletkapi un 5 ugunskapi. Lielākajos un augstākajos uzkalniņos konstatēts lielāks apbedījumu skaits. Mirušie guldīti līdz 0,7 m dziļās bedrēs, gk. vienkoču šķirstos. Stingri ievērota dzimumu pretējā orientācija (sievietes guldītas ar galvu uz R, vīrieši - uz A). Kapos līdzdoto senlietu (rotu, darbarīku, ieroču u.c.) formas līdzīgas latgaļu kultūras priekšmetiem, bet atšķirīgas apbedīšanas tradīcijas. Viena no tām - mirušā kājgalī noliktie darbarīku komplekti.

Uzkalniņš bijis radniecīga kolektīva, iespējams, dzimtas kapsētiņa, kurā pakāpeniski pievienojušies jauni apbedījumi. Tā piem., 2. uzkalniņā 11/12.gs. mijā apbedīta ap 45-50 g. veca sieviete, bet pēc tam 5 g. veca meitene, trīs zēni 3-10 g. vecumā, ap 20 g. veca sieviete un divi vīrieši, no kuriem viens miris 25-30 g. vecumā. Kapulaukā atrasti Latvijas teritorijā pirmoreiz konstatētie melnbaltie un daudzkrāsu gleznojumi uz koka. Tie atklāti jaunu vīriešu kapos un, iespējams, varētu būt vairogu paliekas. Īpatnības apbedīšanas veidā un paražās salīdzinājumā ar latgaļu kapulaukiem liecina, ka vēlajā dzelzs laikmetā sēļi izveidojušies par atsevišķu un savdabīgu etnisku grupējumu.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012