Atbildes, kuras tu meklē

Politiskās attiecības
Likumdošana un tiesības


15.-16.gs.

Livonijas landtāgi

Livonijas kārtu pārstāvju un valdnieku sanāksme. Rīgas arhibīskaps Johans VI Ambundi pirmo mums zināmo Livonijas landtāgu sasauca ap 1420. Ar tā palīdzību arhibīskaps gribēja ierobežot Livonijas ordeņa varu un saliedēt Livonijas valstiņas un kārtas kopīgai ārpolitikai, iekšpolitikai un ekonomikai. Livonijas landtāgā bija 4 kūrijas jeb frakcijas: 1. - prelātu kūrija, kurā ietilpa Livonijas bīskapi un domkungi (parasti prāvesti un dekāni); 2. - Livonijas ordeņa mestrs un ordeņa augstākās amatpersonas; 3. - bruņniecība un vasaļi no bīskapijām un ordeņa zemēm; 4. - Rīgas, Tērbatas un Rēveles pilsētas delegāti (birģermeistars un 2-3 rātskungi), kas pārstāvēja visas Livonijas pilsētas. Atšķirībā no Šveices un Zviedrijas Livonijas landtāgos netika pārstāvēta zemniecība (līdzīgi kā Anglijas un Francijas kārtu pārstāvniecības orgānos).

Landtāga sasaukuma ierosinātāji visbiežāk bija Rīgas arhibīskapi, retāk - ordeņa mestri. Landtāgi pulcējās galvenokārt Valkā un Valmierā, kas atradās Livonijas centrā, dažreiz tie sanāca arī Rīgā, Tērbatā, Cēsīs un Vilandē. Sēdes parasti ilga 1-3 dienas, bet dažkārt nedēļu. Katra kūrija sākumā apspriedās atsevišķi, pēc tam vietējā baznīcā notika kopsēde, kuru vadīja arhibīskaps. Lai pieņemtu lēmumu, bija nepieciešama visu kūriju piekrišana. Ja to panāca, katra kūrija landtāga lēmumu jeb recesu apstiprināja ar saviem zīmogiem, un tas ieguva likuma spēku.

Landtāgā tika izlemti jautājumi par kopīgu Livonijas ārpolitiku un militāro darbību, iekšpolitisko attiecību veidošanu, tirdzniecisko līgumu slēgšanu, nodokļu un naudas politiku, izbēgušo zemnieku atgūšanu. Landtāgi skaitījās arī Livonijas augstākais likumdevējs un tiesa starp atsevišķām Livonijas valstīm un kārtām. Līdz ar landtāgu darbību mazinājās Romas pāvestu ietekme, jo svarīgākos jautājumus Livonijas valdnieki varēja izlemt uz vietas.

Tomēr kopumā Livonijas landtāgu darbība un vara bija stipri ierobežota. Grūti bija panākt landtāgā visu 4 kūriju saskaņu lēmumu pieņemšanā, landtāgam nebija arī sava izpildvaras aparāta, kas spētu tā lēmumus īstenot visā Livonijas teritorijā. Bieži vien landtāgā pieņemtos lēmumus Livonijas valstis un kārtas neņēma vērā.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012