Atbildes, kuras tu meklē
Kuldīga Livonijas ordeņa laikā
Cēsu pils

Saimnieciskā dzīve
Politiskās attiecības
Pilsētas un novadi


13.-16. gs.

Livonijas pilsētas

Attīstoties tirdzniecībai un amatniecībai, Livonijā radās miesti un pilsētas. Daļa no tām veidojās seno apdzīvoto centru vietā (Rīga, Koknese, Cēsis), turpretī citas (Ventspils, Jelgava, Piltene) izveidojās jaunā vietā.

Miesti Livonijā parasti radās pie ordeņa un bīskapu pilīm, kuru tuvumā apmetās vācu ieceļotāji un vietējie amatnieki un tirgotāji. Laika gaitā lielākie un organizētākie miesti ieguva pilsētas tiesības. Zināms, ka vienlaikus ar Rīgu pilsētas tiesības bijušas Cēsīm, 1277 tās ieguva Koknese, 1296 - Limbaži, 1323 - Valmiera, 1356 - Straupe, 1378 - Ventspils, Kuldīga un Aizpute. Nav zināms, kad pilsētas tiesības ieguvusi Piltene, taču zināms, ka 1557 tās apstiprinātas vēlreiz.

Salīdzinājumā ar vadošajām Rietumeiropas pilsētām Livonijas pilsētas, izņemot Rīgu, Rēveli un Tērbatu, bija nelielas un maz atšķīrās no miestiem. Šā iemesla dēļ tās politiski atradās ordeņa vai bīskapu pakļautībā, bet ekonomiski tās bija lauksaimniecības preču savāktuves Rīgas, Rēveles vai Tērbatas tirdzniecībai. Šīs 3 lielās pilsētas spēja īstenot patstāvīgu saimniecisko politiku, aktīvi iesaistoties Hanzas ekonomiskajā politikā.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012