Atbildes, kuras tu meklē

Saimnieciskā dzīve
Politiskās attiecības
Likumdošana un tiesības
Kultūra


1882-1883

Manaseina revīzija

Kurzemes un Vidzemes guberņu vietējo pārvaldes iestāžu darbības pārbaude. To vadīja Krievijas senators N.Manaseins. Galvenie revīzijas uzdevumi nenoliedzami bija saistīti ar Krievijas impērijas slavofīlisma politikas aktivizāciju Baltijā. Revīzijā vajadzēja noskaidrot, kas darāms, lai veiksmīgāk rusificētu Latvijas un Igaunijas pamatiedzīvotājus - vai iespējams pasteidzināt zemnieku māju iepirkšanu un uzlabot kalpu dzīves apstākļus, paplašināt krievu valodas mācīšanu skolās, kā arī noskaidrot muižnieku patronāta tiesību atcelšanas iespējas. Revīzijas komisija (sākumā 15 revidenti un 2 tulki) pieņēma arī zemnieku sūdzības par muižniekiem, tomēr tās darbības galvenā vērtība bija ar speciāli šim nolūkam izstrādātām anketām savāktās ziņas par zemnieku ģimeņu patieso stāvokli Baltijā. Attiecības starp Manaseinu un Baltijas vācu muižniecību kļuva naidīgas, bet latvieši un igauņi cerēja, ka revīzija uzlabos viņu stāvokli. 1883.31.VIII revidenti darbu pabeidza (šajā laikā tā bija saņēmusi > 2 tūkst. sūdzību un N.Manaseins iesniedza ziņojumu Aleksandram III. Vēlāk liela daļa revīzijas materiālu pazuda. N. Manaseina ziņojumā, kas arī mīklainos apstākļos pazuda un vēlāk tika atjaunots pēc saglabātā melnraksta, bija uzsvērts, ka vietējā pārvalde atrodas pilnīgi vācu baronu rokās, ka patiesībā tā ir veikli noslēpta nelikumība un noziedzība, kas valda Baltijā, tāpēc tur nepieciešamas daudzas reformas. Tomēr valdība atteicās no būtiskām reformām par labu zemniecībai, jo tās galvenais balsts Baltijā joprojām bija vācu muižniecība. Līdz pat carisma gāšanai Manaseina revīzijas materiāli tika glabāti lielā slepenībā. Gala rezultātā Manaseina revīzija sekmēja tikai to reformu ieviešanu Baltijā, kas nostiprināja valdības pozīcijas Kurzemes un Vidzemes guberņu pārvaldīšanā (tiesas un policijas iestāžu reformas 1888 un 1889), kā arī tika pastiprināta krievu valodas mācīšana un lietošana pārvaldē un lietvedībā.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012