Atbildes, kuras tu meklē
Strazdumuižas kokvilnas manufaktūra
Vecmuižas dzelzsceplis
Papīrdzirnavās
Cukura manufaktūra Rāves muižā
Grāvenheides muiža pie Juglas ezera
Rūenorfa-Venta kokzāģētava

Saimnieciskā dzīve
Pilsētas un novadi


16-19.gs.

Manufaktūras   (manus roka+factura izgatavošana) 

Rūpnieciskās ražošanas veids pārejā no viduslaiku amatnieka darbnīcas uz mašinizēto rūpnīcu. Atšķirībā no amatnieka darbnīcas manufaktūrai raksturīgs lielāks nodarbināto skaits, darba dalīšana ražošanas procesā, kā arī ražošana tirgum, bet ne pasūtītājam. Tomēr līdzīgi amatnieka darbnīcai arī manufaktūrā galvenais ir roku darbs.

Pirmās manufaktūras Latvijā tika nodibinātas 16.gs. Kurzemes un Zemgales hercogistē, bet 17.gs. hercoga Jēkaba Ketlera laikā tur darbojās jau ~ 70 manufaktūru (kokzāģētavas, pulvera, stikla, papīra, vadmalas ražošanas uzņēmumi). Vislielākā vērība tika pievērsta dzelzs manufaktūrām, kurās metāla iegūšanai tika izmantota vietējā purva rūda. Tika ierīkotas arī lielgabalu lietuves, dzirnavas, kuģubūves manufaktūras.

Kurzemes un Zemgales vadmalas manufaktūrās un linaustuvēs auda audumus gan muižnieku, gan hercoga galma vajadzībām. Franču meistaru vadībā smalkus audumus ražoja Baldones vadmalas austuvē. 1658, kad zviedri manufaktūru izpostīja, jaunu austuvi 1661 iekārtoja Mežotnē. Mežotnes manufaktūrā izveidoja brokāta un gobelēnu darbnīcu. Brokāta darbnīcā izgatavoja audumus no vissmalkākās spāņu aitu vilnas ar zelta un sudraba pavedienu ieaudumiem. Gobelēnu darbnīcā izgatavotās grīdsegas un sienassegas izmantoja piļu iekštelpu izgreznošanai. Dažus sevišķi skaistus gobelēnus kā dāvanas hercogs nosūtīja citu zemju valdniekiem. Daudz vērtīgu gobelēnu kara laikā zviedri nolaupīja un aizveda uz Stokholmu un savām muižām.

Jelgavā un Emburgā darbojās tapešu darbnīcas. Vilnas, ādas un zīda tapetes izgatavoja piļu un muižu iekštelpu apdarei Rucavas vadmalas austuvē flāmu meistaru vadībā strādāja daudz latviešu audēju. Pēc manufaktūru slēgšanas, apgūtās aušanas tehnikas un raksti ("plāmšu roze", "spranču roze") tika izmantoti lauku amatnieku darinājumos. Par "plāmšu audumu" jeb "plāmīti" Kurzemē dēvēja dreļļu audumu, kas bija iecienīts ne vien galdautiem un dvieļiem, bet arī Rucavas tautas tērpa darināšanā.

Manufaktūrās izmantoja gk. hercoga muižu dzimtcilvēku darbu, bet uzņēmumus vadīja pieaicinātie meistari. Ja sākumā manufaktūru produkcija varēja konkurēt ar importa precēm, tad ar laiku tā tomēr zaudēja savas augstās pašizmaksas un sliktās kvalitātes dēļ. Pēc hercoga Jēkaba nāves viņa pēctecis Frīdrihs Kazimirs Ketlers vēl mēģināja turpināt tēva iesākto, tomēr Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara dēļ manufaktūras pakāpeniski panīka un izputēja. Lielākās dzelzs manufaktūras atradās Turlavā, Kliņģos, Lutriņos, Baldonē, Biržos, Engurē, Ēdā, Jelgavā, Skrundā (karti Kurzemes un Zemgales hercogistes manufaktūras).

17.gs. arī Rīgā un tās apkārtnē (Salaspilī, Ulbrokā, Ikšķilē, Vangažos, Beberbeķos) darbojās kuģubūves, metāla un ādas apstrādes manufaktūras, papīrdzirnavas, kapāmuri un dzelzsāmuri. Tomēr tās pastāvēja īsu laiku.

Pēc Latvijas iekļaušanas Krievijas impērijā un līdz ar iekšējā tirgus izveidošanos, sākās straujš manufaktūru uzplaukums; tika ražots arī eksportam. Rīgā sekmīgi darbojās cukura un tabakas manufaktūras. Tomēr arī šo uzņēmumu lielākā daļa beidza pastāvēt vēl pirms zemnieku brīvlaišanas un jaunu darba roku pieplūduma.

1815 Līgatnē tika nodibināta papīra manufaktūra, kas jau 19.gs. vidū kļuva par papīrrūpniecības lieluzņēmumu. 1819 Sarkandaugavā darbu sāka kokzāģētava, kurā pirmoreiz Latvijā tika izmantots tvaika dzinējs (tur ražoja 2/3 eksportējamo dēļu). 19.gs. 20.gados Rīgā nodibinājās arī lieli tekstiluzņēmumi.

19.gs. 30.gados Latvijā notika rūpnieciskās ražošanas apvērsums, sākās pāreja no manufaktūrām, kurās izmantoja roku darbu un mašinizēto ražošanu (rūpniecība).

Izmantotā literatūra:

  1. Jenšs J. Kapitālistiskā manufaktūra Vidzemē XVIII gadsimta beigās un XIX gadsimta sākumā. R., 1951
  2. Jakovļeva M. Kurzemes hercogu dzelzsmanufaktūras // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1992,4. Juškēvičs J. Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē. R., 1931.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012