Atbildes, kuras tu meklē
Mežotnes pilskalna nocietinājumi
Mežotnes pilskalnā atrastais kaklariņķis

Saimnieciskā dzīve
Kultūra
Pilsētas un novadi


9-14.gs.

Mežotnes pilskalns

Nocietināta zemgaļu dzīvesvieta Bauskas rajonā Lielupes kreisajā krastā (~10 km lejpus Bauskas), Upmales centrs; apdzīvots 9-14.gs. (Mesyote, Mesiothe, Mesiote). Šī apdzīvotā vieta pirmoreiz minēta Indriķa hronikā, aprakstot 1219.g. notikumus. Arheoloģiskajos izrakumos (1938-1940, 1942, vad. V.Ģinters 1949 senpilsētā, vad. E.Brīvkalne) konstatēts, ka lielais pilskalna plakums (3500m²) un nogāze nocietināti ar 2-8m augstiem vaļņiem un uz tiem veidotām guļbaļķu sienām. Uz vaļņiem celtās aizsargbūves 10 reizes nodegušas. Plakumā atsegtas 14 dzīvojamās un saimniecības ēkas. Atrastas 3604 senlietas, kas raksturo zemgaļu 9-13.gs. dzīvi. Pilskalna tuvumā atradušies senkapi, kuros atsegti (1969-1970, vad. M.Atgāzis) 90 apbedījumi, kā arī ostas vieta Lielupes krastā. Starp Mežotnes un tuvējo Vīnkalna pilskalnu pastāvējusi 13ha plašā Mežotnes senpilsēta. Latvijas pētnieki izvirzījuši hipotēzi, ka tā un pilskalns saistāms ar arābu ģeogrāfa Idrisī 12.gs. vidū ceļojuma aprakstā minēto Medsūnu, kas raksturota kā liela un ziedoša pilsēta. Līdz 13.gs. beigām Mežotne bijusi nozīmīgs Austrumzemgales centrs, domājams, ka 1321-1346 tur atradusies arī Livonijas ordeņa koka pils. 1219 - 1220 pie Mežotnes notikušas sīvas cīņas ar krustnešiem.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012