Atbildes, kuras tu meklē
Stukmaņu muiža Vidzemē
Alsungas pils

Saimnieciskā dzīve
Iedzīvotāju sociālie slāņi


14.-16.gs.

Muiža   (lībiešu moiz; igauņu mõiz) 

Livonijā muižas bija kungu sētas (vācu Hof). Ziņas par muižu pirmsākumu Livonijā ir nenoteiktas un pretrunīgas. Domājams, ka pirmās muižas piederējušas zemes kungiem. Pirmās liecības par vasaļu muižām ir, sākot ar 14.gs. 1. pusi. Tolaik muiža bijusi tikai nodevu savākšanas centrs.

Pavērsiens muižu attīstībā notika 15.gs., sevišķi tā 2. pusē, kad sākās pāreja uz tā sauktajām klaušu muižām vai foļvarkiem. Šajās muižās zemnieki bija spiesti muižnieka labā veikt galvenos fiziskos darbus klaušu kārtā bez atlīdzības.

Muižu attīstība izraisīja būtiskas pārmaiņas Latvijas lauku saimnieciskajā struktūrā un ainavā. Sākotnēji nodevu savākšanas vietas atradās vietējo iedzīvotāju ciemos, jo tā bija vieglāk ievākt nodevas. Taču līdz ar vasaļu pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi savos lēņos, sākās pakāpeniska vasaļu īpašumu paplašināšana uz zemnieku zemju rēķina. Zemnieki bija spiesti iekopt jaunus tīrumus un iežogot tos, kā arī celt jaunus žogus apkārt muižas zemei. Aizsākās seno ciemu izjukšanas un jaunu viensētu veidošanās process, kas sevišķi intensīvi notika viduslaiku beigās 16.gs. un turpinājās arī vēlāk. Pamazām sāka izzust lielie un neskartie mežu masīvi, kas kādreiz klāja Latvijas teritoriju.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012