Atbildes, kuras tu meklē
Kurzemes klaušu zemnieka zvērests

Saimnieciskā dzīve
Likumdošana un tiesības
Iedzīvotāju sociālie slāņi


15-19.gs.

Muižas klaušas

Zemnieku piespiedu darbs muižnieka saimniecībā, zemes rentes veids. Domājams, ka muižnieki par muižas klaušām pārvērta sabiedriskās klaušas vai arī noslēdza īpašus līgumus ar zemniekiem. Kopumā ziņas par senākajām muižas klaušām ir ļoti fragmentāras. Piemēram zināms, ka vasalis Tīzenhauzens 1486 no saviem ļaudīm prasījis 9 klaušu dienas gadā (6 - pļaut un ievākt sienu, 3 - pļaut rudzus). Livonijas ordenis 1492.g. Zemgales zemniekam noteica, ka vasarā ordeņa muižas darbos jāiet pēc vīru skaita, bet ziemā - pēc sētu skaita. Savukārt 1500.g. Kursā saimniekam muižā jau bija jānostrādā 32 dienas gadā. Vairākos Livonijas novados 16.gs. klaušas kļuva par galveno zemes rentes veidu. 16.gs. vidū dažos apgabalos jau bija izplatītas diendienā pildāmās klaušas. Vidzemē klaušas pieauga tiktāl, ka no katras 1/2 un 1/4 arkla saimniecības darbā uz muižas tīrumiem no pirmdienas līdz piektdienai bija jāsūta īstenieks, bet sezonas laikā arī otrinieks.

Bez šīm klaušām zemniekam bija jāpilda arī ārkārtējās klaušas - jāpiedalās muižas rīkotajās mēslu un siena talkās, jābrauc šķūtīs. Klaušu zemniekiem bija jādod arī produktu nodevas un jāmaksā nodokļi naudā.

Klaušu apjoma palielināšana notika arī uz līguma pamata, ko zemes kungs vai muižnieks noslēdza ar zemniekiem. Juridiski līgums skaitījās brīvprātīgs, taču zemniekiem no tā nebija iespējams atteikties, jo tad viņu varēja izlikt no mājām. Par papildus klaušām, kuras gan vēl dēvēja par talkām (vācu Betteltage, Bittarbeit). Talku noslēgumā muiža rīkoja dzīres ar alu, mūziku un dejām.

Pēc zemnieku brīvlaišanas zemes nomas maksu noteica tikai ar darba klaušām muižas labā.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012