Atbildes, kuras tu meklē
Neolīta mītnes rekonstrukcija
Neolīta kaula zvejas un medību rīki
Osas apmetnē atrastie māla trauki

Saimnieciskā dzīve
Kultūra
Pilsētas un novadi
Perioda raksturojums


4500 -1500. g. pr. Kr.

Neolīts

Vēlais (jaunākais) akmens laikmets (no grieķu neos - jauns + lithos - akmens). Latvijas teritorijā arheologi neolītu iedalījuši 3 daļās - agrajā (4500-3000.g.pr.Kr), vidējā (3000-2100.g.pr.Kr.) un vēlajā (2100-1500.g.pr.Kr). Neolītā turpina attīstīties savācējsaimniecības sabiedrība (Narvas kultūra). Tomēr vienlaikus risinās arī viens no nozīmīgākajiem notikumiem cilvēces aizvēsturē - pāreja uz ražotājsaimniecību.

Pirmās šīs jaunās saimniecības pazīmes konstatētas vidējā neolīta laikmetā Sārnates apmetnē un Zvidzes apmetnē. Neolīta laikmeta beigās ražotājsaimniecības elementu klātbūtne atrasta daudz biežāk un to Latvijas teritorijā ienesuši citas arheoloģiskās kultūras ienācēji. Tāpat kā mezolītā arī neolīta laikmetā cilvēku apmetnes atradās upju un ezeru krastos (Lubānas zemienes akmens laikmeta apmetnes). Latvijas teritorijā zināmas >50 šā laikmeta apmetnes.

Neolītā notikušas nozīmīgas iedzīvotāju etniskās izmaiņas: ap 3.gt. pr. Kr. Latvijas teritorijā ienākušas ķemmes - bedrīšu keramikas kultūras ciltis, bet 2.gt. pr. Kr. - auklas keramikas un kaujas cirvju kultūras ciltis. Neolīta arheoloģiskie atradumi salīdzinājumā ar mezolītu ir daudzveidīgāki. Uzlabojusies akmens un kaula rīku apstrāde - tie arī urbti un slīpēti. Rotaslietu izgatavošanā plaši izmantots jauns materiāls - dzintars (Osas tipa keramika; Sārnates tipa keramika). Neolīta materiālajai kultūrai raksturīgi apdedzināti māla trauki.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012