Atbildes, kuras tu meklē
Ordeņa brāļi 14.gs.
Rietumeiropas bruņinieku bruņucepure. 12.gs.
Vācu bruņinieka apbruņojums 12.gs.

Iedzīvotāju sociālie slāņi
Reliģija


13.-16.gs.

Ordeņa brāļi bruņinieki

Bruņinieku ordeņa locekļi, pēc tautības vācieši, kas veidoja ordeņa kodolu un galveno ordeņa armijas militāro spēku. Pirms 1287 par īsto ordeņa brāli varēja kļūt jebkurš katoļticīgais, taču vēlāk sāka uzņemt tikai Vācijas muižnieku dēlus. Ordeņa brāļi bruņinieki valkāja baltu apmetni ar melnu krustu uz tā. 13. gs īsto brāļu skaits Livonijas ordenī bija ap 400-500, 14.gs. - ap 300, bet 16. gs. 1. pusē samazinājās līdz 150.

Ordeņa brāļiem bija jādod parastie mūku šķīstības, nabadzības un uzticības zvēresti, kā arī zvērests cīnīties pret Kristus ienaidniekiem - pagāniem, musulmaņiem un citiem nekatoļiem. Ordeņa īstie brāļi vienlaikus bija mūki un karavīri (monachus et miles). Visa viņu dzīve bija stingri reglamentēta. Kā mūkiem ordeņa brāļiem nedrīkstēja būt privātīpašums, sakari ar sievietēm, medības un azarta spēles bija aizliegtas. Ierobežota bija pat sarakste ar radiniekiem. Ordeņa brāļi kopīgi ieturēja maltīti un gulēja kopējās telpās. Lai nomāktu miesaskāri, brāļiem regulāri vajadzēja gavēt un šaustīt sevi ar pātagu. 13.-14. gs., kad Eiropā vēl valdīja katoliciskais fanātisms, šie noteikumi tika stingri ievēroti. Tomēr vēlāk sakarā ar bruņinieku militārās nozīmes zudumu un vienlaikus ar humānisma ideju un reformācijas izplatīšanos sākās bieži ordeņa disciplīnas pārkāpumi. Izpriecas, izvirtība, kukuļņemšana un citi netikumi ordeņa brāļu dzīvē kļuva par ikdienišķu parādību. Nav zināms, vai 16. gs., iestājoties ordenī, vēl bija jādod zvērests.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012