Atbildes, kuras tu meklē

Politiskās attiecības
Iedzīvotāju sociālie slāņi
Reliģija
Pilsētas un novadi


19.gs.

Pāreja pareizticībā   (arī konversijas kustība; conversio pārvērst, apgriezt) 

Zemnieku protesta kustība Vidzemē. 19.gs. 40. gados Krievijas valdība, cenšoties realizēt ideju - viena valsts, viens valdnieks, viena ticība, viena valoda - izplatīja baumas, ka tie Baltijas guberņu zemnieki, kas pāries pareizticībā, saņems dažādus materiālus labumus (dabūs zemi, tiks atbrīvoti no militārā dienesta, no nodokļiem). Savukārt tie, kas nepāries cara ticībā, atkal kļūs par dzimtcilvēkiem. Šo nepatieso informāciju izplatīja pareizticīgo Baznīca. Aģitācija guva panākumus 40. gadu sākumā atkārtotās neražas un bada dēļ. Vidzemes nabadzīgākajos apvidos sākās zemnieku nemieri. Neapmierinātie lieliem pulkiem sāka pāriet pareizticībā. 1844-1845 Vidzemes latviešu un igauņu daļā pavisam ticību mainīja ~74 tūkst. cilvēku (2/3 igauņu, 1/3 latvieši). Drīz vien noskaidrojās, ka pārgājēji nekādus ne materiālus, ne tiesiskus labumus neieguva un kustība apsīka. Zīmīgi, ka pareizticībā zemnieki tika pieņemti, pārkāpjot pareizticīgās Baznīcas noteikumus - nenotika jaunkristāmo apmācība, netika veikti arī atbilstošie rituāli. Tā kā latviešu zemnieki vāji prata vai vispār neprata krievu valodu, dievkalpojumi notika latviski. Liela daļa no pareizticībā pārgājušajiem turpināja apmeklēt luterāņu dievkalpojumus un joprojām dzīvoja pēc šīs Baznīcas normām. Pēc vairākiem gadu desmitiem tikai maza daļa no 19.gs. 40.gados pareizticībā pārgājušajiem Vidzemes zemniekiem bija uzskatāmi par pareizticīgo Baznīcai piederošiem.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012