Atbildes, kuras tu meklē
Pēteris Bīrons
Pētera akadēmija
Alsungas pils
Kurzemes un Zemgales hercogiene Doroteja

Politiskās attiecības
Kultūra
Izglītība un zinātne
Personālijas


1724-1800

Pēteris Bīrons

Kurzemes un Zemgales hercogs 1769-1795. Ernsta Johana Bīrona dēls, dzimis Jelgavā. Muižniecība P. Bīronam zvērēja uzticību tikai pēc Krievijas atkārtota aicinājuma. 1776.g. hercogs piekrita muižnieku prasībai nodot viņu lēņu muižas dzimtas īpašumā, tomēr muižnieku neapmierinātība nemazinājās un P. Bīrons cīņā pagura, 1782 hercogs pārcēlās dzīvot uz Vircavu un turpmāk par valsts lietām maz interesējās. Pilsoņi sūdzējās Žečpospolitas karalim, ka tirdzniecība apsīkusi un valstī valda ķildas un nekārtības. 1792 Jelgavā izcēlās amatnieku nemieri (dzirnavnieku dumpis). 1794 (pēc jauniem nemieriem) Kurzemē ienāca krievu karaspēks. 1795 Polijas trešās dalīšanas laikā P.Bīrons zaudēja sava lēņa kunga atbalstu un bija spiests atdot hercogisti Krievijai. Katrīna II P.Bīronam par viņa aloda muižām un inventāru izmaksāja 2 milj. dālderu un nodrošināja mūža pensiju 100 tūkst. Alberta dālderu gadā līdz viņa nāvei. Muižnieki saņēma dāvinājumus, amatus un ordeņus. Kultūras laukā P.Bīrona nozīmīgākais darbs bija akadēmiskās ģimnāzijas - Pētera akadēmijas (Academia Petrina) nodibināšana Jelgavā 1775.

Izmantotā literatūra:

  1. Ernsts Johans Bīrons [katalogs]. R., 1992.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012